Iepriekšējo Krievijas prezidenta vēlēšanu rezultāti
2012.gads
- vēlētāju aktivitāte – 65,34%;
- vēlēšanu uzvarētājs – Vladimirs Putins ar 63,6%.
2008.gadā
- vēlētāju aktivitāte – 69,81%;
- vēlēšanu uzvarētājs – Dmitrijs Medvedevs ar 70,28%.
2004.gads
- vēlētāju aktivitāte – 64,38;
- vēlēšanu uzvarētājs – Vladimirs Putins ar 71,31%.
2000.gads
- vēlētāju aktivitāte – 68,7%,
- vēlēšanu uzvarētājs – Vladimirs Putins ar 52,9%.
1996.gads
- vēlētāju aktivitāte – pirmajā vēlēšanu kārtā 69,8%;
- vēlēšanu uzvarētājs – Boriss Jeļcins ar 35,28% pirmajā vēlēšanu kārtā un 53,82% otrajā vēlēšanu kārtā.
Krievijas centrālā vēlēšanu komisija informē, ka balsojumā piedalījās apmēram 67% balsstiesīgo iedzīvotāju. Otro vietu aiz Putina ieņēma komunistu kandidāts Pāvels Grudiņins ar 12% balsu, savukārt trešajā vietā ir Liberāldemokrātiskās partijas ilggadējais līderis Vladimirs Žirinovskis ar vairāk nekā 5,5% balsu.
Savukārt liberālāk noskaņotajiem kandidātiem - partijas “Pilsoniskā iniciatīva” pārstāvei Ksenijai Sobčakai un “Jabloko” līderim Grigorijam Javļinskim atbalstu pauda apmēram 1,5% un 1% balsotāju.
Opozīciju pārstāvošie novērotāji ziņo, ka vēlēšanu gaitā pieļauti daudzi pārkāpumi, tostarp viltotu biļetenu izmantošana. Centrālā vēlēšanu komiteja šo informāciju noliedz, un eksperti ir vienisprātis, ka Krievijas varas iestādes atzīs balsojuma rezultātus.
Kopš 1996.gada Krievijā prezidenta vēlēšanās aktivitāte svārstījusies starp 64% un 69,8%.
Koncerts ar atvestiem skatītājiem
Svētdienas vakarā Putins ieradās uz koncertu Maskavā, kas veltīts Krimas pievienošanai Krievijai pirms četriem gadiem.
Kā novēroja LTV korespondente Olga Dragiļeva, koncertā bija vairāki tūkstoši cilvēku, taču lielais apmeklējums radīja samākslotības iespaidu. Uz koncertu cilvēki sanāca neierasti raiti, un varēja skaidri manīt, ka sanākušos īsti neinteresē pats pasākums. Turklāt cilvēku grupas ar vienādiem karogiem gaidīja brīdi, kad ieradīsies Putins. Bija manāms, ka cilvēkiem dotas skaidras norādes, kā un kurā brīdī pacelt karogus.
Bija acīmredzams, ka vairākums sanākušo ir organizēti atvesti uz koncertu. Piemēram, LTV uzrunātā vīriešu grupa atklāja, ka viņi visi ir šoferi kādā pašvaldības uzņēmumā. Turklāt uzreiz pēc Putina uzrunas daudzi cilvēki ātri devās prom.
Protams, daļa bija atnākuši brīvprātīgi, turklāt koncertā ieeja bija bez maksas, un tajā uzstājās Krievijas slaveni aktieri un mūziķi.
Putins pasākumā teica īsu runu. “Atzinībā par pēdējos gados izdarīto ļoti sarežģītos apstākļos redzu uzticību un cerību, mūsu cilvēku cerību, ka strādāsim tikpat saspringti, tikpat atbildīgi un vēl rezultatīvāk. Paldies, ka mums ir šāda daudzmiljonu komanda. Mūs gaida veiksme, jā!” sacīja Putins.
Video krievu valodā:
Latviajs Radio norāda, ka novērotāji manījuši ne tikai vēlētāju atvešanu uz iecirkņiem ar autobusiem, bet arī to, ka daļa balsotāju bijuši vairākos iecirkņos. Varas iestādes gan visas šīs ziņas komentē nelabprāt un iespējamos pārkāpumus neatzīst.
Opozīcija neveiksmi skaidro ar saliedētības trūkumu.
Opozīcijas sakāvi Kremļa kritiķi skaidro arī ar nespēju vienoties par atbalstu kopīgam kandidātam.
Pēc sākotnējo vēlēšanu rezultātu publiskošanas partijas “Pilsoniskā iniciatīva” kandidāte Ksenija Sobčaka norādīja, ka ietekmīgākais opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs noraidījis iespēju sadarboties.
Savukārt viņa aicinājums boikotēt balsojumu bijis izdevīgs vienīgi pašam un Putinam. Tikmēr Navaļnijs tīmekļa vietnē “YouTube” Sobčaku nodēvējis par liberāla kandidāta parodiju un uzsvēra, ka viņas dalība kampaņā palīdzēja Kremlim. Vēlēšanu norisi kritizēja arī otrās vietas ieguvējs – komunistu pārstāvis Pāvels Grudiņins. Vēlēšaunu gaitā esot bijuši daudzi pārkāpumi.
Latvijas vēstnieks Krievijā: Pārsteigumu nav
Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš Latvijas Radio programmā "Labrīt" pirmdien, 19. martā, norādīja, ka pārsteigumu vēlēšanās nav. Putina uzvaru jau varēja paredzēt, un par to liecināja sabiedriskās domas aptaujas.
Attiecībā uz nākotni Riekstiņš gan norādīja, ka attiecības ar Rietumiem vieglākas nekļūs. Krimas aneksija un daudzi citi jautājumi liek domāt, ka tuvākie mēneši nekļūs vieglāki. Vienlaikus viņš pauda, ka Latvijai nevajag savu politiku attiecībās ar Krieviju balstīt uz cerībām - ir jāturpina attīstīt sadarbība dažādās sfērās. Ir jāmeklē savstarpējie saskarsmes punkti, taču tajā pašā laikā ir skaidrs, ka ir jautājumi, par kuriem vienošanās nebūs - atšķirīgā izpratne par vēsturi, kā arī norises Ukrainā un Krimas aneksijas.
Kopumā Krievijas iedzīvotāju attieksme pret Latviju ir ļoti dažāda. No vienas puses, ir ļoti labvēlīga attieksme un augoša interese par Latviju un latviešiem, bet, no otras puses, ir arī naidīga nostāja.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidenta vēlēšanās kopumā piedalījās astoņi kandidāti, tomēr jau iepriekš prognozes pārliecinošu uzvaru solīja Vladimiram Putinam, kurš pirmo reizi par Krievijas prezidentu tika ievēlēts 2000.gadā.
Šoreiz lielākais Krievijas varasiestāžu izaicinājums bija iedzīvotāju līdzdalība vēlēšanās. Tika izvērstas masveida kampaņas, lai mudinātu cilvēkus atnākt uz iecirkņiem. Analītiķu ieskatā, Kremļa mērķis bija palielināt vēlētāju aktivitāti, lai Putina pārvēlēšana būtu pārliecinoša.
Vēlēšanas novērot bija pieteikušies opozīcijas pārstāvji, kuri ziņoja par būtiskiem pārkāpumiem vēlēšanu iecirkņos.
Fiksētas gan savdabīgas atzīmes ar zīmuli vēlētāju reģistrā, gan citās apkaimēs dzīvojošu, aizdomīgu vēlētāju ierašanās iecirknī, gan tas, ka iecirkņa atvēršanas brīdī balsošanas urnās jau bijuši biļeteni.
Vairākās vietās videonovērošanas kamerās redzams, kā iecirkņa darbinieces iemet urnā biļetenus, bet citur tas tiek darīts pilnīgi atklāti.
Arī Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi devās pie balsošanas urnām piecos vēlēšanu iecirkņos, kas darbojās Latvijā. Daugavpilī un Rīgā vēlēšanu iecirkņos par iespēju atdot savu balsi vēlētāji stāv rindā.
