Teroristisko uzbrukumu Parīzē, kurā ievainoti bija vēl trīs cilvēki, rīkoja 39 gadus vecs Parīzes piepilsētā Šelā dzīvojošs un jau agrāk policijas redzeslokā nonācis vīrietis vārdā Karims Šeurfi.
Uzbrukums notika vien trīs dienas pirms svētdien gaidāmajām Francijas prezidenta vēlēšanām, kas notiks paaugstinātas drošības apstākļos. Vēl pavisam nesen policija Marseļā ir aizturējusi divus vīriešus, kas esot gatavojuši uzbrukumu vēlēšanu laikā. Viņu mājokļos tika atrastas sprāgstvielas, ieroči un radikālo islāma teroristu propagandas materiāli.
Pēc uzbrukuma Lepēna solīja, ka ievēlēšanas gadījumā viņas pirmais lēmums prezidentes amatā būs robežu atjaunošana. Nacionālās frontes līdere vēlas izstāties no Šengenas zonas, kas atļauj tās ietvaros ceļot bez dokumentu kontroles.
Tāpat Lepēna sola pamest Eirozonu, jo uzskata, ka vienotā valūta ir neizdevīga Francijas ekonomikai, kā arī sarīkot referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).
Domnīcas “Bruegel” ekonomists Gregorijs Kless ir pārliecināts, ka abi soļi būtu graujoši Francijas ekonomikai. Tomēr viņš cer, ka tie netiks īstenoti. “Es joprojām uzskatu, ka Marina Lepēna neuzvarēs. Visas aptaujas uzrāda, ka viņa nespēs uzvarēt citus kandidātus otrajā kārtā. Makrona gadījumā tas ir pilnīgi droši. Ja viņas sāncensis būs Fijons, tad ne droši, bet pat Melanšonam ir lielākas izredzes. Tādēļ es uzskatu, ka viņas uzvaras varbūtība ir diezgan neliela,” norāda Kless.
Tomēr priekšvēlēšanu aptaujas līdz šim ne vienmēr spējušas droši noteikt uzvarētāju.
Savukārt pēc īpaši sasauktās Drošības padomes sēdes valdības vadītājs Bernārs Kaznēvs paziņoja, ka drošības spēki ir mobilizēti un dara visu, lai nepieļautu vēl kādus uzbrukumus vai provokācijas. Viņš arī asi kritizēja Lepēnu par mēģinājumiem izmantot policista slepkavību savas popularitātes vairošanai un bijušo premjeru, kā arī tagadējo prezidenta amata kandidātu Fransuā Fijonu par nespēju garantēt drošību, kad viņš bija valdības vadītājs prezidenta Nikolā Sarkozī valdīšanas laikā.
Zināms, ka mobilizēti vēl 50 tūkstoši policistu un septiņi tūkstoši karavīru.
Šobrīd otrajā kārtā izredzes ir iekļūt četriem kandidātiem. Ar Lepēnu sacenšas Republikāņu partijas kandidāts Fransuā Fijons, neatkarīgais Emanuels Makrons un komunists Žans Luks Melanšons. Turklāt arī Melanšons aģitē par izstāšanos no Eirozonas vai pat no Eiropas Savienības kopumā. Katram no šiem kandidātiem ir ap 20% balsu, tādēļ nav iespējams droši paredzēt, kurš iekļūs otrajā kārtā.
Līdz ar to daudzi analītiķi uzsver, ka šīs ir neparedzamākās vēlēšanas Francijā vairāku desmitgažu laikā. Turklāt no to iznākuma lielā mērā ir atkarīga visas ES nākotne.
Jau vēstīts, ka Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā būs 11 kandidāti, kas saņēmuši nepieciešamos vismaz 500 mēru parakstus, lai kandidētu pirmajā vēlēšanu kārtā 23.aprīlī. Divi visvairāk balsu saņēmušie kandidāti par prezidenta amatu cīņu turpinās 7.maijā otrajā vēlēšanu kārtā.
