ĪSUMĀ:
- Irānas ārlietu ministrs zvanījis ES kolēģiem, lai paustu bažas par ASV sankcijām.
- Irānas mediji: ES valstis sola iedarbināt finanšu mehānismu, lai mazinātu sankciju ietekmi.
- Eiropas Savienība, Vācija, Francija un Lielbritānija pauž nožēlu par ASV jauno sankciju vilni.
- Irānas strīds ietekmē arī Eiropas Savienības un ASV attiecības.
- Irānas valdība: ASV ir opozīcijā visai pasaulei.
Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs ir personiski piezvanījis Eiropas Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās Federikai Mogerīni, lai informētu par lielajām bažām, kādas valstij ir pirms gaidāmajām sankcijām. Tās ASV īstenos jau pirmdien.
Viņš runājis arī ar kolēģiem no Vācijas, Dānijas un Zviedrijas, un, kā vēsta Irānas mediji, Eiropas pusē saņēmis atbildi, ka jau tuvākajās dienās tiks iedarbināts jaunizveidotais finanšu mehānisms, kas atbalstīs un palīdzēs Eiropas kompānijām, kas vēlas tirgoties ar Irānu, īstenot finanšu darījumus, tādejādi mazinot ASV sankciju atstāto kaitējumu.
Taču praktiski un pilnībā tas varēs stāties spēkā tikai gada beigās.
Irānas kodolvienošanās
Sarunas sākās 2013.gada jūnijā, tajās iesaistījās ANO Drošības padomes pastāvīgie pārstāvji – Lielbritānija, Ķīna, Francija, Krievija, ASV - , kā arī Vācija.
Vienošanās panākta 2015.gadā. Teherāna iesaldē savu kodolprogrammu apmaiņā pret starptautisko sankciju atcelšanu. Tā stājās spēkā 2016.gada janvārī, izbeidzot 12 gadus ilgu rietumvalstu un Irānas pretstāvēšanu un Rietumu bažas par iespējamo kodolieroču attīstīšanu Irānā.
Irāna gandrīz par divām trešdaļām samazinās urāna bagātināšanas centrifūgas un turpmāko 10 gadu laikā arī neizmantos visas no atlikušajām. Arī turpmāko 15 gadu laikā urāna bagātināšanas apjomi nedrīkstēs pārsniegt 3,67%, bet to krājumi tiks pakāpeniski samazināti no 10 tonnām līdz 300 kilogramiem. Vienošanās izpildi kontrolē Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra.
Rietumvalstis daļēji atcēla 2006.gadā noteiktās sankcijas, atverot ārvalstu investoriem durvis uz Irāna.
Līdz ar sankciju atcelšanu “atsaldēti” aptuveni 100 miljardu dolāru lieli Irānas līdzekļi, un Irāna varēja dubultot savu naftas eksportu, kas drīz vien veicināja naftas cenu kritumu pasaules tirgos.
Eiropas Savienība, Vācija, Francija un Lielbritānija ir izplatījušas arī kopīgu paziņojumu, kurā pauž dziļu nožēlu par ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumu īstenot nākamo sankciju vilni, solot paturēt atvērtus importa un eksporta kanālus ar Irānu.
ASV prezidents par šo nodomu paziņoja piektdien, sakot, ka no pirmdienas ASV atjauno visas sankcijas Irānai, kas tika atceltas pēc 2015.gada kodolvienošanās. Ierobežojumi attieksies uz Irānas kuģniecības, finanšu un enerģētikas sektoriem.
Taču liels Irānas bažu objekts un zvana iemesls Eiropai ir arī tas, ka ASV sola sankcijas pret valstīm, kuras nepārtrauks importēt Irānas naftu, un ārvalstu uzņēmumiem, kas slēdz darījumus ar ASV "melnajā sarakstā" iekļautajiem Irānas subjektiem, tostarp Irānas centrālo banku, privātajām finanšu institūcijām, kā arī valsts ostu un kuģniecības kompānijām.
Tas nozīmē, ka var būt apdraudēti arī Eiropas uzņēmumi.
Trampa ieskatos, kodolvienošanās ar Irānu ir noslēgta pāragri un valsts, pēc viņa sacītā, nav uzticama un turpina gan attīstīt kodolieročus, gan finansēt terorismu un militāri iejaukties Sīrijā.
Irānas strīds ietekmē arī Eiropas Savienības un ASV attiecības, kas jau tā patlaban nav spožas. Visticamāk, sarunas par to neies secen arī nākamajā svētdienā, 11. novembrī, kad Francijas galvaspilsētā Parīzē notiks lielas svinības par godu Pirmā pasaules kara beigām, uz kurām ir aicināts arī ASV prezidents Donalds Tramps un, kurās piedalīsies arī Eiropas Savienības valstu vadītāji.
Irānas valdība ir norādījusi, ka tās ieskatā ASV ir opozīcijā visai pasaulei.
