Parīzē publicētajā ekspertu pētījumā par bioloģisko daudzveidību – pirmajā šāda veida dokumentā pēdējo 14 gadu laikā – secināts, ka
Zeme pašlaik pieredz pirmo masveida izmiršanu kopš dinozauru izmiršanas pirms 65 miljoniem gadu.
Kopumā par apdraudētām tiek uzskatītas vairāk nekā 40% abinieku un ceturtdaļa zīdītāju sugu. “Tagad mēs esam nostiprinājuši zinātniskus pierādījumus mūsu dabas degradēšanai un tam, kā iznīkst planētas augi un dzīvnieki. Ar šiem zinātniskajiem pierādījumiem mēs vairs nedrīkstam teikt, ka nezinām,” norādīja IPBES starpvaldību zinātnieku platformas izpildsekretāre Anna Larižoderī.
Un politiķi sola rīkoties – G7 sanāksmē Francijas pilsētā Mecā apstiprināta jauna rīcības harta. “Mums jāmeklē risinājumi, un šī bioloģiskās daudzveidības harta palīdzēs identificēt problēmu. Pirmo reizi starptautiskā līmenī mēs varam teikt skaidri – bioloģisko daudzveidību samazina cilvēka rīcība: urbanizācija, vides degradēšana un pārāk intensīva lauksaimniecība,” sacīja Francijas vides ministrs Fransuā de Ružī.
Tomēr ne visi vides aizstāvji tic poliskajiem līderiem. G7 sanāksmes laikā organizēta protesta akcija, kurā politiķi vainoti par “masku balli”,
proti, izlikšanos bez reālas rīcības, ka kaut kas tiek darīts, un deklaratīvu ārkārtas stāvokļu izsludināšanu. To, piemēram, izsludināja Lielbritānija. Tās galvaspilsētas Londonas ikdienas ritmu ievērojami aizkavēja līdz šim plašākās protesta akcijas, kurās īpaši aktīvi piedalījās jauni cilvēki. Līdzīgi protesti šogad notikuši visā pasaulē.
Eiropas Savienībai jāņem vērā šie protesti un jārāda piemērs pārējai pasaulei, ka iespējams veidot ekonomiski spēcīgu, taču reizē arī zaļu ekonomiku – intervijā ''Pasaules panorāmai'' uzsver starptautiskās klimata pārmaiņu domnīcas E3G eksperts Aleksandrs Reicenšteins no Vācijas: “Dažas valstis uz priekšu nekustas vai pat iet atpakaļ - kā ASV. Tas ir liels izaicinājums. Tāpēc es domāju, ka Eiropas Savienība šajā ziņā var parādīt labu piemēru, kā ilgtermiņā saglabāt konkurētspējīgu ekonomiku un darbavietas, taču izveidot ekonomiku, kas vairs nav balstīta uz fosilajiem kurināmajiem.”
Viņš uzskata, ka tuvākajās desmitgadēs Eiropas Savienībā iespējama nulles emisiju ekonomika: “Tas ir jāizdara. Protams, tas ir liels izaicinājums. Mēs jau zinām, kas jādara atsevišķos sektoros, piemēram, enerģētikā, virzoties uz atjaunojamiem resursiem. Zinām, kas jādara infrastruktūrā – jāattīsta sabiedriskā transporta pakalpojumi. Tehnoloģiju jau tagad ir daudz, un bieži tās ir gana lētas. Taču tā ir arī ekonomiska un sociāla problēma, tāpēc mums jāpārliecinās, ka cilvēki redz, ka šī pāreja notiek taisnīgi un ka nulles emisiju ekonomika viņiem ir izdevīga.”
Eiropas valstīm gan ir dažādas pieejas. Piemēram, Francija daudz joprojām balstās uz kodolenerģiju, ko savukārt vairs nevēlas darīt Vācija. Kā var veidot vienotu Eiropas Savienības politiku, ja pieejas ir atšķirīgas?
“Svarīgākais ir, lai mums ir kopējs mērķis – samazināt emisijas līdz nullei pēc iespējas ātrāk un līdz 2050. gadam. Un ir ļoti dažādi veidi, kā to izdarīt. [Kodolenerģija] neder, taču tā spēlēs lomu dažās valstīs. Tas jāatrisina valstu iekšējās debatēs un lēmumos. Vācijai, manuprāt, atteikšanās no kodolenerģijas bija pareizā izvēle,” saka Reicenšteins.
