Slovēnijas valdība ziņu aģentūras „STA” finansēšanu apturēja pērn decembrī. Tas notika pēc tam, kad Slovēnijas premjerministrs Janezs Janša kritizēja to, kā ziņu aģentūra atspoguļo Covid-19 krīzi. Un šajā atspoguļojumā, protams, bija analizēta arī valdības rīcība, kurai tika veltīta kritika. Premjers aģentūras ziņas par koronavīrusa krīzi nosauca par „kaunu” un aicināja atlaist „STA” direktoru Bojanu Veselinoviču. Galu galā septembrī Veselinovičs atkāpās, brīdinot, ka strīdu ar „STA” vienmēr pavadījusi valdības nostāja mediju neatkarības jautājumā un mēģinājums pakļaut aģentūru. Slovēnijas valdība finansējumu negrasījās atjaunot arī pēc tam, kad to lika valsts Augstākā tiesa.
Pēc ES spiediena valdība janvārī paziņoja, ka ir atsākusi maksājumus „STA”, taču izrādījās, ka tas attiecas tikai uz 2020. gadā ieturētajiem maksājumiem.
Pieaugot bažām par mediju neatkarību Slovēnijā, kas šobrīd ir arī ES prezidējošā valsts, Savienības amatpersonas kļuva aktīvākas, pret valdību cenšoties vērst spiedienu. Eiropas Komisija (EK) lūdza Slovēniju atsākt maksājumus aģentūrai, uzsverot, ka līdzekļu iesaldēšana rada „lielus riskus plašsaziņas līdzekļu brīvībai un plašsaziņas līdzekļu dažādībai Slovēnijā un līdz ar to arī ES kopumā.
Uz bažām vairakkārt norādījusi EK prezidente Urzula fon der Leiena. Viņa sacījusi: „Brīvi mediji ir centrāls jebkuras demokrātiskas sabiedrības rīks. Mums ir nepieciešami brīvi, kritiski mediji, kas pārlūko valdības vai Eiropas Komisijas aktivitātes. Tā ir demokrātijas esence. Mūsu bažas ir labi zināmas. Mēs uzskatām, ka Slovēnijai ir jānodrošina neatkarība un atbilstošs finansējums aģentūras sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem.”
Līdzekļu trūkuma dēļ pastāvēja draudi, ka rastos problēmas ar algu izmaksu 1991. gadā dibinātās aģentūras darbiniekiem, kuru skaits mērāms ap simtu. Pastāvēja arī iespēja, ka „STA” darbība pat varētu tikt pārtraukta. Kopš gada sākuma aģentūru pametuši jau aptuveni 15 žurnālisti un citi darbinieki. Slovēnijas Žurnālistu asociācija (DNS) pavasarī organizēja ziedojumu kampaņu, kurā tika savākti vairāk nekā 270 000 eiro, lai palīdzētu aģentūrai izdzīvot. 1. novembrī tika sākta jau otrā ziedojumu vākšanas kampaņa.
Žurnālistu asociācija tās paziņojumā uzsvēra: „Aģentūra bez brīnišķīgās sabiedrības palīdzības vairs nepastāvētu. Mēs varam to saglabāt un, darot to, skaļi un skaidri pateikt, ka neatteiksimies no neatkarīgas un profesionālas žurnālistikas. Mūsu kopīgais mērķis ir neļaut „STA” sabrukt un aizsargāt uzticamu žurnālistiku.”
Tomēr šonedēļ pēc ES spiediena beidzot panākta vienošanās, ka valdības finansējums ziņu aģentūrai tiks atjaunots. Valdības Informācijas biroja vadītājs Urošs Urbanija un „STA” jaunieceltais direktors Igors Kaduncs paziņoja, ka ir parakstījuši līgumu, saskaņā ar kuru valsts šogad aģentūrai samaksās vairāk nekā 2 miljonus eiro. Ziņu aģentūras darbinieki vienošanos novērtēja atzinīgi, taču brīdināja, ka daži strīdīgie punkti, pret kuriem iebildis bijušais direktors Veselinovičs, joprojām neesot atrisināti.
Darbinieku paziņojumā teikts: „Daži risinājumi jaunajā līgumā joprojām ir strīdīgi, jo tie varētu netieši ietekmēt aģentūras redakcionālo autonomiju un pasliktināt tās finansiālo stāvokli. Mūs pametuši vairāki izcili darbinieki, šī agonija ir apdraudējusi aģentūras pakalpojumu kvalitāti sabiedrībai, apturējusi vairākus attīstības projektus un, visbeidzot, kas ir ne mazāk svarīgi, ir mūs psiholoģiski nogurdinājusi.”
Jautājumi par aģentūras pārvaldību un finansēm nākotnē joprojām ir atklāti. Tāpat kā tas, vai Slovēnijas premjera asā retorika un ieraksti mikroblogošanas vietnē „Twitter” pret dažādiem plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem joprojām turpināsies, radot bažas, ka prese valstī darbojas baiļu un iebiedēšanas gaisotnē.
Pēdējo nedēļu laikā no opozīcijas un komentētājiem arvien vairāk ir izskanēja aicinājumi sarīkot ārkārtas vēlēšanas, pamatojot šādu prasību ar to, ka valdība slikti reaģējusi uz Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi un grauj likuma varu.
Vēlēšanas gaidāmas 24. aprīlī. Premjera valdību, kas varu pārņēma 2020. gadā, atbalsta rekordzems iedzīvotāju skaits – nepilni 20%.
