Lai arī Džonsons savu vainu atzīst un sola neatkārtot pieļautās kļūdas, netrūkst politiķu, kas pieprasa viņa demisiju. Tikmēr pats Džonsons devies uz Ukrainu, lai paustu tai atbalstu pret Krievijas draudiem.
Notikušas 16 ballītes
Jau vairākas nedēļas britu politisko dzīvi ir pārņēmuši skandāli par premjerministra Borisa Džonsona un viņa padoto rīkotajām darba ballītēm Dauningstrītā un arī premjerministra dzīvoklī laikā, kad visā valstī bija spēkā stingri Covid-19 pulcēšanās ierobežojumi. Pirmdien tika publiskots civildienesta ierēdnes Sjū Grejas sastādītais ziņojums šajā lietā.
Ziņojumā secināts, ka kopš 2020. gada maija līdz pērnā gada aprīlim notikušas 16 šādas ballītes ar augstu stāvošu ierēdņu līdzdalību, un tas ir vairāk, nekā sākotnēji ziņots.
Grejas ziņojumā norādīts, ka ballītes ir parādījušas sliktu vadību un nepareizus lēmumus, bet vairāki no šiem pasākumiem ir attīstījušies tā, kā īsti nevajadzētu. Proti, gandrīz visos šajos notikumos ir lietots alkohols, kas jebkurā gadījumā nav pieņemami darba vietā, jo tiek uzsvērts, ka tās ir darba tikšanās.
Policijas uzsāktās izmeklēšanas dēļ ziņojuma autore atzīst, ka nedrīkst atklāt vairāk detaļu par notikušo. Taču zināms, ka ir uzklausītas vairāk nekā 70 cilvēku liecības un izmeklētājiem nodotas e-pastu un īsziņu sarakstes, kā arī liels skaits fotogrāfiju.
Opozīcija asi kritizē premjeru
Džonsonam pirmdien bija jāuzklausa parlamentāriešu kritika, turklāt gan no opozīcijā esošo leiboristu, gan no savu partijas biedru puses. Kā intervijā “Sky News” norādīja leiboristu partijas līderis Kīrs Stārmers, premjerministra darbība ir milzīgs apkaunojums un vilšanās.
“Mums ir premjerministrs, kurš, manuprāt, pārkāpa noteikumus un meloja par to, pēc tam ierosināja Sjū Grejas izmeklēšanu, kas tagad ir novedusi pie kriminālās izmeklēšanas pret viņu pašu. Tas ir tik nosodāmi, cik vien var būt jebkuram premjerministram neatkarīgi no politiskās partijas, kuru viņš pārstāv,” uzskata Stārmers.
“Vienlaikus cilvēki redz, ka rēķini par energoresursiem strauji ceļas, bet valdība neko nedara. Šīs sešas, septiņas nedēļas ir likušas ikvienam vēlreiz izdzīvot pēdējo divu gadu tumšākos brīžus.
Cilvēki jūtas dusmīgi, bēdīgi un arī vainīgi, jo ir sekojuši visiem noteikumiem un nav pienācīgi spējuši rūpēties par saviem tuviniekiem. Cilvēki ir ievērojuši noteikumus un tagad sajūtas, ka pret viņiem ir izturējušies kā pret muļķiem.”
Kā norāda Stārmers, premjers ir bijis pārņemts ar savu problēmu risināšanu tā vietā, lai vienlaicīgi vadītu valsti.
Džonsons negrasās atkāpties
Lai arī Džonsons parlamentā atzina gan savu vainu par pašu rīcību, gan par to, kā šie jautājumi ir tikuši izskatīti un saspīlējums risināts, viņš nedomā par atkāpšanos no amata. Džonsons ir aicinājis sagaidīt policijas izmeklēšanas rezultātus, un tad sola šo ziņojumu pilnībā publiskot.
Džonsons otrdien devies uz Ukrainu, lai paustu Kijevas vadībai atbalstu Krievijas potenciālo draudu gadījumā. Lielbritānija ir apsolījusi piešķirt Ukrainai vēl gandrīz 100 miljonu eiro lielu finansiālu palīdzību.
Pirms vizītes Džonsons arī aicinājis Krieviju pievērsties dialogam un izvairīties no turpmākas asinspirts. Iespējams, ka premjeram netīkamā ziņojuma publicēšanas un tam sekojošo parlamenta diskusiju dēļ Džonsons negaidīti atcēlis ieplānoto sazvanīšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Premjera pārstāvji gan norādījuši, ka šāda prakse politisko līderu vidū esot visai ierasta.
