“Šodien es parakstu dekrētu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kuru parlaments izskatīs ārkārtas sēdē,” paziņoja Nausēda.
Krievijas uzbrukums Ukrainai, teksta tiešraide
Vairāk lasi, klikšķinot uz bildes:
Ārkārtējais stāvoklis būs spēkā no ceturtdienas, 24. februāra, līdz 10. martam, tas ļaus elastīgāk izmantot valsts resursus un pastiprinās robežas aizsardzību. Piemēram, likumsargiem būs tiesības apturēt un pārmeklēt transportlīdzekļus, cilvēkus un viņu bagāžu pierobežas joslā.
Dokuments par ārkārtējās situācijas izsludināšanu norāda, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai rada labvēlīgus apstākļus hibrīduzbrukumam Lietuvai no Baltkrievijas vai Krievijas, īpaši pierobežas zonā.
Situācija rada draudus Lietuvas nacionālajai drošībai un sabiedriskajai kārtībai, tāpēc nepieciešams pagaidu ārkārtējais stāvoklis, norādīts dekrētā.
Premjere Ingrīda Šimonīte pauda, ka ārkārtējais stāvoklis neparedz būtiskus ierobežojumus iedzīvotājiem, bet “mums ir jāļauj valsts iestādēm reaģēt uz situāciju infrastruktūras, valsts rezervju izmantošanas jautājumos”.
Nausēda arī aicinājis Eiropas Savienību reaģēt uz iebrukumu Ukrainā, nosakot sankcijas ne tikai Krievijai, bet arī Baltkrievijai, kur Maskava ir izvietojusi 30 000 karavīru.
Viņš gan uzsvēra, ka Lietuva pašlaik ir drošībā, jo tā ir NATO dalībvalsts jau kopš 2004. gada.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdienas agrā rītā paziņoja par "specoperācijas sākumu" Ukrainā, pēc kā Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Krievija sākusi pilna mēroga karu, tāpēc Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.
