NATO dalībvalstu vēstnieki un Krievijas sūtnis attiecībām ar aliansi pirmdien, 19.decembrī, sēstas pie viena galda, lai kārtējā zemajā attiecību punktā meklētu sarunu pavedienus. Sagaida, ka viens no karstākajiem jautājumiem būs NATO kaujas grupu izvietošana Baltijā un Polijā, ko alianse īsteno, atbildot uz reģiona bažām par Krievijas militāro spēku un tās agresiju Ukrainā.
Rietumu mediji vēsta, ka NATO valstis kārtējo reizi Krievijas pārstāvim skaidros, ka
šo kaujas grupu izvietošanai ir tikai un vienīgi aizsardzības nozīme, ka neviens negatavojas Krievijai uzbrukt, kā to visos iespējamajos publiskajos forumos apgalvo Kremļa pārstāvji,
norādot, ka tas dod iemeslu arī Krievijai palielināt savu bruņojumu.
Vācija, kas ir viena no šajās sarunās visvairāk ieinteresētākajām valstīm, jau iepriekš ir paudusi, ka labprāt Krievijas sūtnim Aleksandram Gruško pastāstītu, kādēļ ap 4000 starptautisko karavīru nosūtīšana uz Latviju, Lietuvu, Igauniju un Poliju nav uzskatāma par draudiem, ja salīdzina ar tiem 300 000 Krievijas karavīru, kurus, saskaņā ar NATO datiem, Kremlis jau kopš maija ir pabīdījis tuvāk rietumu robežām.
Sagaidāms, ka NATO valstis atkal atgādinās Krievijai par situāciju Ukrainā, kur tā joprojām atbalsta seperātistus un ir okupējusi Krimu, un neizpilda Minskā slēgtā pamiera vienošanos.
NATO arī norādīs, ka Krievija pēdējā laikā bieži ir īstenojusi plašas militārās mācības tuvu pie NATO valstu robežām, par tām iepriekš nebrīdinot, lai gan NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs iepriekš jau vairākkārt ir uzsvēris, ka viens no alianses un Krievijas attiecību normalizēšanās iemesliem būtu abu pušu caurspīdīgums tieši šajā jomā.
Tomēr, kā jau iepriekš norādījuši diplomātiski avoti, visticamāk, nekādas būtiskas izmaiņas vai lēmumu nebūs, arī tā iemesla dēļ, ka pārmaiņu procesā atrodas NATO nozīmīgākais spēlētājs ASV, kas janvārī prezidenta amatā gaida sēžamies Donaldu Trampu.
Viņa attiecību politika ar Krieviju joprojām nav skaidra. Tramps iepriekš ir izteicies, ka vēlas tuvināties Maskavai, taču daudzi eksperti apšauba, ka šādi izteikumi īstenosies dzīvē.
NATO un Krievijas sarunas notiks arī laikā, kad Krievija palīdz Sīrijas prezidentam Bašaram al Asadam bumbot Alepo, kas lielo civiliedzīvotāju upuru un humānās katastrofas dēļ ir pievērsis lielu starptautiskās sabiedrības uzmanību un nosodījumu daudzviet pasaulē. Oficiāli šāda sarunu punkta NATO vēstnieku un Krievija tikšanās programmā neesot, jo NATO strikti atturas no jebkādas, pat vārdiskas iesaistīšanās Sīrijas konfliktā, taču, visticamāk, tas sarunu toni un noskaņojumu ietekmēs.
