Uz Irākas galvaspilsētas Bagdādes starptautisko lidostu piektdien tika izšautas vismaz trīs raķetes, nogalinot astoņus cilvēkus un aizdedzinot vairākas automašīnas. Uzbrukums ticis vērsts pret Irākas militārā grupējuma „Hashed al Shaabi” konvoju. Tajā bojā gājis Irānas Revolucionārās gvardes vienības „Kudsas spēki” komandieris ģenerālis Kasems Soleimani, kurš esot atgriezies no Beirūtas, kā arī „Hashed al Shaabi” grupējuma vadītāja vietnieks Abu Mahdi al Muhandiss.
Irānas ģenerālis Kasems Soleimani
Bija viens no populārākajiem cilvēkiem Irānā.
Soleimani ietekmei ir dziļas saknes, jo viņš jau vadīja „Kudsas spēkus”, kad ASV iebruka Afganistānā 2001.gadā. Viņš bija relatīvi mazpazīstams Irānā līdz ASV iebrukumam Irākā 2003.gadā, bet pēc Irānas iesaistīšanās Sīrijas konfliktā 2013.gadā viņš tika padarīts par intervences galveno tēlu.
Tikmēr Rietumu līderi Soleimani uzskatīja par centrālo figūru Irānas saitēs ar kaujinieku grupējumiem, tostarp Libānas „Hizbollah” un palestīniešu „Hamas”.
Pēc šī uzbrukuma Pentagons nāca klajā ar paziņojumu, ka norādījumu par uzbrukumu devis ASV prezidents Donalds Tramps.
"Pēc prezidenta norādījuma ASV armija ir īstenojusi apņēmīgu aizsardzības akciju, lai aizstāvētu ASV personālu ārvalstīs, nogalinot Kasemu Soleimani," teikts Pentagona paziņojumā.
"Ģenerālis Soleimani aktīvi izstrādāja plānus uzbrukt amerikāņu diplomātiem un karavīriem Irākā un visā reģionā. Ģenerālis Soleimani un viņa "Kudsas spēki" bija atbildīgi par simtiem amerikāņu un koalīcijas karavīru nāvi un vēl tūkstošiem ievainošanu."
Tāpat 62 gadus vecais Soleimani esot apstiprinājis šonedēļ notikušos uzbrukumus ASV vēstniecībai Bagdādē, kuru dēļ pieauga spriedze Vašingtonas un Teherānas attiecībās, un Savienotās Valstis paziņoja par papildu 750 karavīru nosūtīšanu uz Irāku. Savienoto Valstu vēstniecība pēc raķešu uzbrukuma jau mudinājusi visus savus pilsoņus nekavējoties pamest Irāku. Pēc ziņām par Soleimani nāvi publicēti videomateriāli ar pret Irākas valdību noskaņoto protestētāju gavilēm Bagdādes ielās, tos pārpublicējis arī ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo. Tikmēr Tramps tviterī publicēja ASV karoga attēlu bez sīkāka paskaidrojuma.
Uzbrukums noticis, nebrīdinot ASV likumdevējus, un demokrāti norādījuši uz Trampa neapdomību, pavēlot to īstenot. Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi sacījusi, ka var tikt izprovocēta tālāka bīstama eskalācija un vardarbība.
Reakcija, protams, sekojusi no vairākām Irānas augstākajām amatpersonām. Ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs paziņojis, ka Soleimani noslepkavošana ir ārkārtīgi bīstama un muļķīga eskalācija, bet Irānas augstais līderis Ajatolla Ali Hamenei pavēstīja, ka Soleimani nāve tiks atriebta, un izsludināja valstī trīs dienu sēras.
Paralēli izplatīts Hamenei vēstījums, kurā Soleimani nosaukts pa džihāda ceļa gājēju, kurš tagad atalgots ar mocekļa nāvi. Irānas televīzijā nolasītā ziņojumā Hamenei arī piedraudējis ASV: "Barga pretreakcija gaida noziedzniekus, kuru netīrās rokas izlējušas viņa un citu mocekļu asinis pagājušās nakts notikumos. Moceklis Soleimani kļuvis par starptautisku seju pretestībai, kas meklēs atriebību."
Savukārt Irānas prezidents Hasans Ruhani uzsvēra, ka Irāna un „reģiona brīvās valstis” atriebsies ASV par Soleimani nogalināšanu. Saistībā ar Soleimani nogalināšanu piektdien sasaukta Irānas augstākās drošības padomes ārkārtas sanāksme.
Bīstamā eskalācija Irānas un ASV attiecībās nav palikusi nepamanīta arī citviet pasaulē. Uzbrukumu nosodījusi Sīrijas valdība. Krievija paziņojusi, ka ģenerāļa nogalināšana palielinās spriedzi Tuvajos Austrumos, savukārt Ķīna aicināja abas puses, īpaši, ASV, saglabāt mieru un atturēties no eskalācijas. Bet Francija norādīja, ka pasaule pēc ģenerāļa nogalināšanas kļuvusi bīstamāka. Irākas premjers Adels Abduls Mahdi ASV uzbrukumu raksturoja kā agresiju, brīdinot, ka tas rada postoša kara risku. Tikmēr Izraēlas prese ziņo, ka valsts diplomātiskajās pārstāvniecībās visā pasaulē izziņota trauksme, baidoties no iespējama Irānas uzbrukuma.
