Parlamentā arī liberāļi, zaļie un galēji kreisie. Pirmo reizi Vācijas parlamentā tiks pārstāvētas sešas partijas.
Merkele, kura kanclera amatā pavadījusi pēdējos 12 gadus, uzrunājot savus atbalstītājus paudusi vilšanos rezultātā.
Viņa sola ieklausīties to vēlētāju "rūpēs, uztraukumos un bažās", kuri nobalsoja par "Alternatīvu Vācijai", ziņo BBC.
Viņa teica, ka viņas valdībai būs jātiek galā ar ekonomikas un drošības problēmām, kā arī migrācijas cēloņiem - tā ļāvusi "Alternatīva Vācijai" sasniegt tik augstu rezultātu.
Rezultāti liecina, ka jauno valdošo koalīciju varētu veidot kristīgie demokrāti un sociāldemokrāti, kā tas bijis līdz šim. Tomēr gandrīz identisku vietu skaitu parlamentā iegūtu arī kristīgo demokrātu koalīcija ar liberāļiem un zaļajiem. Turklāt sākotnējie dati no vēlēšanu iecirkņiem vēl var izrādīties neprecīzi.
Tāpat sociāldemokrātu līderis Martins Šulcs jau atteicies no iespējas veidot koalīciju ar Merkeles kristīgajiem demokrātiem, kas nozīmē, ka pirmoreiz kopš 2.pasaules kara Vācijas valdošo koalīciju varētu veidot sešas partijas.
Vēlēšanas šodien notika visās Vācijas pavalstīs. Galvaspilsētai Berlīnei ir atsevišķas pavalsts statuss. Šajā pavalstī ir 3,4 miljoni iedzīvotāju, no kuriem tiesības vēlēt divarpus miljoniem. Berlīne sadalīta 12 vēlēšanu apgabalos. Katrā vēlēšanu apgabalā tiek ievēlēts viens pārstāvis Bundestāgā pēc mažoritārā principa, proti, ar mandātu saņems viens no kandidātiem, kas gūs vienkāršu balsu vairākumu. Kopskaitā no visas Vācijas būs gandrīz 300 šādu deputātu. Viņi veido pusi Vācijas Bundestāga. Toties otra puse tiek ievēlēta proporcionālā balsojumā, proti, līdzīgi kā Latvijā, šo deputātu daļu vēlētāji iebalsos pēc partiju sarakstiem.
Katram vēlētājam bija divas balsis. Pirmo balsi vēlētājs atdod par vienu no piedāvātajiem tiešajiem šī apgabala pārstāvjiem Bundestāgā. Šajā gadījumā var izvēlēties vienu no 11 kandidātiem. Visām partijām tādu nav. Savukārt otra vēlēšanu listes puse ir otrajai balsij. Ar to tiek balsots par partijas sarakstu. Ļoti līdzīgi kā Latvijā. Tikai kandidātu kārtību noteikusi partija pati. Vēlētājs atsevišķus deputātus nedz svītro, nedz arī izrāda tiem papildu atbalstu, velkot krustiņus.
Lai nonāktu Bundestāgā, arī Vācijā jāpārvar piecu procentu barjera. Toties valsts finansējumu līdz pat nākamajām vēlēšanām partija sāk saņemt jau tad, kad pārvarējusi vien 0,5% robežu.
320 vēlēšanu iecirkņa vadītāja Zuzanna Komma šo vēlētāju aktivitāti vērtē kā labu. Četru stundu laikā, kopš iecirkņi atvērti, bija nobalsojusi gandrīz trešā daļa iecierknim piesaistīto vēlētāju.
"Iecirknī ir aptuveni 350 vēlētāju. Uz pulksten 12 aptuveni 124 no tiem ir nobalsojuši. Šim iecirknim tie ir ļoti labi rādītāji. Trešdaļa uz šo brīdi jau ir atnākusi un tas ir ļoti labi. Ceram, ka līdz vēlēšanu dienas beigām būs atnākuši un savu izvēli veikuši vairāk nekā divi simti vēlētāju. Un tas ir ļoti labi," stāsta Zuzanna Komma.
Vienlaikus ar Bundestāga vēlēšanām Berlīnes pavalstī notiek referendums par Berlīnes vēsturiskā Tēgeles lidlauka nākotni. Berlīniešiem tas ir svarīgs jautājums.
Tomēr pretēji uzmanībai, ko izpelnījās “Alternatīva Vācijai”, pie vēlēšanu iecirkņiem sastaptie iedzīvotāji savu izvēli balstīja partiju piedāvājumā attiecībā uz jauniešu nodarbinātību, nākotnes izaugsmi, kā arī vērtējot piedāvāto deputātu kandidātu kompetences.
"Jaunākiem cilvēkiem svarīgākais ir tas, kā Vācija attīstīsies nākotnē. Tāpat tas, vai jaunākiem ļaudīm parādīsies labākas nodarbinātības iespējas. Un ne tikai Vācijā, bet visā Eiropas Savienībā. Tas būtu tas svarīgākais," norāda Berlīnes iedzīvotājs Morics.
"Manu izvēli noteica divas lietas. Kuri no piedāvātajiem ļaudīm partiju sarakstos vispār spējīgi stāties pretim sagaidāmajiem izaicinājumiem. Bet otrs – nepieļaut, ka mēs aizvirzāmies pārāk tālu labējā virzienā. Tas man bija svarīgākais," LTV stāstīja berlīnietis Florians.
"''Alternatīva Vācijai'' – nav laba, arī par kreiso “Die Linki” es nevarētu balsot, bet citādi – vai runa par liberāļiem vai citām partijām – ir no kā izvēlēties. Bet līdz ar to virspusē izvirzās arī cits jautājums, kuras no šīm partijām spēs sastrādāties. Un tas man šķiet gana svarīgi. Nevis tikai izvēlēties pēc simpātijām un tā, ko partijas piedāvā programmās. Jāizsver, ko partija var arī realizēt," stāsta berlīniete Helga.
No iecirkņiem izejošo vēlētāju aptaujas jeb tā dēvēto "exit poll" rezultāti jau ir izziņoti un lielus pārsteigumus nesola. Tiesa, šogad jaunpienācēja galēji konservatīvās un nacionāli neiecietīgās partijas “Alternatīva Vācijai” dēļ daļa vēlētāju izvairās atklāt savu izvēli. Turklāt Vācijas pēcaptaujām raksturīga iezīme, ka tās var gana nozīmīgi atšķirties no galīgajiem rezultātiem pēc balsu skaitīšanas.
Bet šajās vēlēšanās galvenais jautājums – kā sadalīsies balsis starp mazajām partijām. Rezultātus nesola agrāk par pusnakti. Bet gadījumā, ja balsu skaits sadalās ļoti līdzīgi, rezultātus turpinās precizēt vēl līdz pat rīta gaismai.
