"Esmu šeit, lai paziņotu, ka esam pabeiguši [karaspēka] izvešanu no Afganistānas un militāro misiju ASV pilsoņu evakuācijai," sacīja ASV bruņoto spēku Centrālās pavēlniecības komandieris Kenets Makenzijs. Viņš atzina, ka nav izdevies izvest visus, un Afganistānā palikuši vairāki simti amerikāņu. Tomēr šo procesu nebūtu iespējams pabeigt arī ilgākā laikā.
Pēdējā ASV militārā lidmašīna – lielā transportlidmašīna C-17 – pacēlās no Kabulas lidostas vienu minūti pirms pusnakts pēc vietējā laika. Ar šo lidmašīnu Afganistānu atstāja arī ASV vēstnieks Ross Vilsons.
Pēdējais amerikāņu karavīrs, kurš iekāpa lidmašīnā un pameta Afganistānu ir 82. gaisa desanta divīzijas komandieris ģenerālmajors Kriss Donahjū. Līdz ar amerikāņu aizbraukšanu Afganistāna ir palikusi arī bez gaisa satiksmes kontroles. https://t.co/tgIj3VjjaI
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) August 31, 2021
20 gadus ilga un vārdiem neizsakāmi dārga misija
Baidens iepriekš solīja pabeigt ASV spēku izvešanu no Afganistānas. Iepriekš gan amerikāņu amatpersonas izteicās, ka šis termiņš varētu tikt koriģēts, ja to pieprasīs drošības situācija valstī. Tomēr grupējuma “Taliban” pārstāvji bija izteikušies, ka nekādu termiņu pārbīdīšanu neatļaus.
Līdz ar pēdējo amerikāņu karaspēka vienību aiziešanu no Afganistānas tiek pielikts punkts ASV vēsturē garākajam bruņotajam konfliktam, kurš tika aizsākts pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem ASV.
ASV centrālās pavēlniecības komandieris ģenerālis Makkenzijs norādīja, ka šī misija ir bijusi dārga un patieso cenu ir grūti izteikt vārdos.
Viņš sacīja: “Šīsdienas spēku izvešana iezīmē evakuācijas militārās komponentes beigas. Tās ir arī gandrīz 20 gadus ilgušās misijas beigas. (..) Tā nebija lēta misija. Tā prasīja 2461 ASV militārpersonas dzīvību, bet vairāk nekā 20 000 tika ievainoti. Diemžēl 13 no šiem cilvēkiem dzīvību zaudēja pagājušajā nedēļā notikušajā grupējuma “Islāma valsts” kaujinieku sarīkotajā sprādzienā. Mēs godinām upurus, un mēs pieminam viņu varonīgos sasniegumus. Nekādi vārdi nevar aprakstīt ne šos upurus, ne sasniegumus, ne tās emocijas, kuras izjūt visi karojušie. Bet es esmu lepns, ka gan es, gan mans dēls bijām daļa no tā.”
Savienoto Valstu prezidenta administrācija jau izpelnījusies pamatīgu kritiku par sasteigto spēku izvešanu, kas noveda pie grupējuma “Taliban” atgriešanās pie varas Afganistānā. Pēdējo nedēļu laikā vislielākā uzmanība ir tikusi pievērsta cilvēku evakuācijai no Kabulas lidostas un
no Afganistānas ir izdevies izvest vairāk nekā 125 000 cilvēku.
Pēc amerikāņu aiziešanas Eiropas Savienība ir solījusi piešķirt finansiālu palīdzību Afganistānas kaimiņvalstīm iespējamās migrācijas krīzes pārvarēšanai, Krievija ir aicinājusi ASV atbrīvot iesaldētos Afganistānas līdzekļus, bet vēl citas valstis spriež par to, kā iesaistīties sarunās par Afganistānas nākotni.
“Taliban” gavilē
Grupējuma "Taliban" pārstāvji norādīja, ka valsts ieguvusi pilnīgu neatkarību. “Taliban” otrdien pamestajā Kabulas lidostā sarīkojis parādi un svinības, apsveicot visus afgāņus ar šo uzvaru un paziņojot, ka amerikāņu sakāvei ir jākalpo par brīdinājumu citiem iebrucējiem. Grupējuma dalībnieki šo notikumu Kabulā arī atzīmēja ar automātu šāvienu kārtām gaisā.
Grupējuma pārstāvis Zabihulla Mudžahids norādīja: “Vispirms - apsveicu visu tautu, jo mēs esam ieguvuši savu neatkarību. Mēs spējām piespiest amerikāņus doties prom pēc 20 gadu džihāda un upurēšanas. Šīs valsts neatkarība pieder visai tautai, cilvēkiem, kas bijuši iesaistīti un kas izcietuši grūtības šajos pēdējos 20 gados. Apsveicu jūs!”
“Taliban” sola drīzumā paziņot jaunās valdības sastāvu un nodrošināt, ka atsākas normāla ikdienas un ekonomiskā dzīve. Jaunie vadītāji arī sola pārstāvēt visus valsts iedzīvotājus, aizsargāt visu tiesības, kā arī veidot labas attiecības ar citām valstīm. Pagaidām gan tie ir tikai solījumi.
Televīzijas sabiedrības “France 24” žurnālists Sirils Paijens otrdien bija ieradies Kabulas lidostā, kur joprojām atrodama ASV kaujas tehnika, piemēram, helikopteri. No tiem gan ir noņemtas dažādas iekārtas, kurām nebūtu jānonāk talibu rokās. Kā skaidroja Paijens, talibu vadība pašlaik cenšas ļoti laipni attiekties pret starptautisko sabiedrību, ļaujot arī nedaudzajiem Afganistānā palikušajiem ārvalstu žurnālistiem apmeklēt, kā paši talibi saka, no iebrucējiem atgūtos objektus. Taču pēc žurnālista vārdiem, pēc amerikāņu aiziešanas visaktuālākais ir drošības jautājums.
Aktualizējas drošības jautājums
“Pirmais jautājums ir drošība, jo Kabulas lidostas apkārtnē vairs nav pretraķešu aizsardzības sistēmas. Amerikāņi ir aizgājuši, paņemot līdzi vai iznīcinot visu, ko varēja. Ja notiks kāds grupējuma “Daesh” raķešu uzbrukums, sprādziens vai ķīmiskais uzbrukums, nebūs nekādas aizsardzības sistēmas, jo to visu kontrolēja amerikāņi. Tagad viss atrodas pilnīgā grupējuma “Taliban” kontrolē. Risku rada arī sāncensība starp “Taliban” un grupējumu “Daesh” par suverenitāti un kontroli pār Afganistānu. Mēs nezinām, kas ir likts uz spēles un kas notiks. Gan es, gan citi Afganistānas iedzīvotāji šodien pamodāmies ar šo jauno islāma emirātu, un to var uzskatīt par miljoniem cilvēku ceļojumu nezināmajā,” norādīja Paijens.
Kā ir paziņojušas ASV amatpersonas, pašlaik Afganistānā joprojām atrodas aptuveni 200 amerikāņu, un ASV Valsts departments ir solījis darīt visu iespējamo, lai parūpētos arī par viņu drošību. Vienlaicīgi kļuvis zināms, ka ASV uz laiku pārtrauc savu diplomātisko klātbūtni Afganistānā un turpmāk vēstniecības personāls darbosies no Dohas Katarā.
Arī Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padome pieņēmusi rezolūciju, kas aicina “Taliban” atļaut jebkuram brīvi izbraukt no valsts.
ASV vēstniece ANO Linda Tomasa Grīnfīlda norādīja: “Mēs nevaram evakuēt visu valsti un nogādāt drošībā. Šis ir brīdis, kad jāsāk strādāt pie diplomātijas. Pagājušajā nedēļā talibi solīja, ka nodrošinās drošu pārvietošanos un iespēju brīvi ceļot gan Afganistānas, gan ārvalstu pilsoņiem. Pieņemot šo rezolūciju, Drošības padome parāda, ka pasaule sagaida, ka talibi pildīs šos solījumus šodien un arī pēc 31. augusta.”
Pilsoņu kara iespējamība Afganistānā
Vienlaikus izskan arī minējumi, ka talibi varētu apvienot spēkus arī ar džihādistu grupējuma “Islāma valsts” atzaru Khorasanas province, ko mēdz dēvēt par “ISIS-K”
Oksfordas universitātes pētnieks Samuels Ramani gan norādījis, ka šāda alianse ir maz ticama, taču pilsoņu kara atsākšanās gan ir daudz reālāka.
Viņš skaidroja: “Grupējuma “ISIS-K” rindas pārņēma no “Taliban” aizbēgušie kaujinieki. Viņu vidū valda atšķirīgi viedokļi par ideoloģiju un stingrās politikas interpretāciju. Turklāt vēl pagājušajā nedēļā “Taliban” bija iesaistīti augstu stāvoša “ISIS-K” līdera slepkavībā. Tāpēc es nedomāju, ka šeit varētu runāt par abu grupējumu darbības koordinēšanu.
Taču pilsoņu kara iespējamība joprojām ir. Viena no šī konflikta asīm var izveidoties starp Afganistānas pretošanās spēkiem Panjširas ielejā.
Ziemeļu alianse un afgāņu pretošanās spēki ir parakstījuši neuzbrukšanas paktu, un tagad ir jautājums, vai šī vienošanās noturēsies. Taču tā kā “ISIS-K” ir izvērsuši savus uzbrukumus, par ļoti nozīmīgu konflikta asi var kļūt arī konflikts starp grupējumiem “Taliban” un “ISIS-K”. Tāpēc pilsoņu kara iespējamība dažādos virzienos ir ļoti augsta.”
KONTEKSTS:
Talibu režīmu gāza 2001. gadā, kad pēc 11. septembra terora aktiem Afganistānā iebruka ASV vadītā starptautiskā koalīcija, lai likvidētu teroristu grupējuma "Al Qaeda" bāzes. Kopš tā laika "Taliban" regulāri veica uzbrukumus afgāņu un ārvalstu karavīriem, bet visvairāk šajā karā ir cietuši civiliedzīvotāji.
ASV prezidents Džo Baidens bija apņēmies pabeigt ASV karaspēka izvešanu no Afganistānas līdz 2021. gada 31. augustam. ASV vadīto starptautiskās koalīcijas spēku atkāpšanos savā labā izmantoja "Taliban", kas atguva kontroli pār arvien jauniem Afganistānas apgabaliem. 15. augustā "Taliban" bez cīņas ieņēma arī valsts galvaspilsētu Kabulu, tādējādi visa Afganistāna atkal nonākusi "Taliban" kontrolē.
