Vēstniecība uz diskusiju bija aicinājusi vairākus desmitus vietējo organizāciju un kopienu pārstāvju (zāle, kur ir ap 50 vietu, bija pilna) un par attiecīgo jomu atbildīgos britu diplomātus un ierēdņus, ieskaitot Lielbritānijas vēstnieku Rīgā Kītu Šennonu un “Brexit” ministra vietnieku lordu Martinu Kallananu. Tāpat diskusijā bija Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Vienotība").
Izrādījās, ka vairums uz tikšanos sanākušo latviešu dzīvo Londonā aptuveni desmit gadus un “Brexit” dēļ neplāno pamest Apvienoto Karalisti.
Prasības visiem, kas vēlēsies palikt, būs sekojošas: pēc Lielbritānijā nodzīvotiem 5 gadiem katrs varēs iesniegt pieteikumu uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Dokumentu izskatīšana varētu ilgt aptuveni divas nedēļas, un tas varētu maksāt 75 mārciņas. Tiem, kas Apvienotajā Karalistē vēl nebūs nodzīvojuši 5 gadus, tikšot dota iespēja tos tur nodzīvot un tikai pēc tam iesniegt dokumentus.
Uz tikšanos sanākušos lielākoties interesēja konkrēti sarežģīti piemēri no dzīves un tas, kā šo vai citu situāciju risinās. Daļu no līdzīgiem jautājumiem Rus.lsm.lv izdevās personīgi uzdot “Brexit” ministra vietniekam īsā intervijā pēc diskusijas.
“Ja viņš ir piedalījies Lielbritānijas pensiju sistēmā, tad viņa tiesības uz šo pensiju ir garantētas. Viņam tiks izmaksāts tieši tik, cik pienākas saskaņā ar likumu,” tā Kallanans komentēja jautājumu, kas būs ar to Latvijas pilsoņu pensiju, kas izlems pēc “Brexit” doties uz dzimteni.
Ja Latvijas pilsonis izlems palikt un atvest uz Lielbritāniju visu savu ģimeni, tad pagaidām noteikumi skar tikai pašus tuvākos radiniekus. “Neesmu pārliecināts par vecmāmiņām un vectētiņiem, taču laulāto un bērnu tiesības vienošanās jau atrunā. Mēs garantējam viņu tiesības.”
Runājot par Latvijas-Lielbritānijas tirdzniecību, īpaši par eksportētajiem - kokapstrādes produktiem, “Brexit” ministra vietnieks atzīmēja, ka ES pēc “Brexit” kļūs par Lielbritānija lielāko “klientu” – un otrādi. Tieši tāpēc viņš ļoti cer uz visaptverošu vienošanos par brīvu tirdzniecību, kas būs abu pušu interesēs.
Latvijas vēstniecība Apvienotajā Karalistē gatavojas “Brexit”, pašlaik līdz galam neizprotot, cik liels darba apjoms gaidāms un to, kāda rakstura problēmas nāksies risināt.
""Brexit" – tas, protams, mums ir liels izaicinājums," atzina Latvijas vēstnieces Lielbritānijā Baibas Bražes vietniece Katarina Plātere. “Ne tikai vēstniecībai, bet arī visai Eiropas Savienībai un Lielbritānijai. Mums ir ļoti ciešas attiecības, un tās veidotas gadu desmitiem. Pastāv milzīgs daudzums kopīgu likumu, sistēmu, kārtības informācijas apmaiņā… Un, kad valsts nolemj pārtraukt šīs attiecības, tas rada šausmīgi daudz juridisku, politisku un vienkārši praktisku jautājumu.”
"Šodien ir ļoti sarežģīti runāt par kaut kādām konkrētām situācijām tāpēc, ka atlicis ļoti daudz atklātu, tīri praktisku jautājumu, un tas, kā tie tiks risināti jaunajā sistēmā, – pagaidām nav skaidrs," atzīmēja Plātere.
Pēc viņas vārdiem, vēstniecības spēja palīdzēt risināt potenciālās problēmas bieži būs atkarīga no tā, kā savas attiecības ar valsti veido paši cilvēki. Piemēram, vai viņi savlaicīgi sniedz informāciju par kādām izmaiņām civilstāvoklī.
Pašlaik Latvijas vēstniecība Lielbritānijā neplāno paplašināt štatu, jo tas jau ir gana liels, bet paši darbinieki ļoti pieredzējuši lielā Lielbritānijā dzīvojošo latviešu skaita dēļ, pastāstīja vēstniecības pārstāve.
Jau ziņots, ka Lielbritānija no ES izstāsies 2019. gada marta beigās. Dati par Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas pilsoņu skaitu atšķiras. Lielbritānijā 2011. gadā veiktā skaitīšana liecināja, ka no valstī dzīvojošajiem vairāk nekā 60 000 cilvēki dzimuši Latvijā. 2016. gadā Anglijas avīzes rakstīja, ka kopš Latvijas iestāšanās ES aptuveni 160 000 Latvijas pilsoņu reģistrēti Lielbritānijā kā strādājošie. Taču tas, cik daudzi no tiem ir palikuši Apvienotajā Karalistē, aizbraukuši uz dzimteni vai kādu citu valsti, nav skaidrs. Turklāt šie dati neatspoguļo nestrādājošus ģimenes locekļus.
