Kad atskan signāls, tas nozīmē, ka Baltijas gaisa telpai pietuvojusies kāda lidmašīna – militārā vai civilā, kas nav sevi identificējusi, tātad nav iesniegusi lidošanas plānu un nereaģē uz gaisa satiksmes vadības dispečeru signāliem vai neievēro drošas aviācijas normas.
Šajā brīdī vēl nav zināms, kas tā par lidmašīnu un kādi ir tās nolūki. Tāpēc spāņu piloti steidz uz savām lidmašīnām, lai fiksētu lidošanas noteikumu pārkāpēju un pavadītu to ārā no Baltijas gaisa telpas.
Šobrīd Baltijas gaisa telpas patrulēšanu vada Spānija, kas kopā ar britu gaisa spēku kontingentu darbojas no Šauļu gaisa bāzes Lietuvā, bet Francijas gaisa spēki lido no Amari bāzes Igaunijā. 24 stundas 7 dienas nedēļā šī ir misija, kas turpinās, neskatoties uz koronavīrusa pandēmiju.
Paceļoties ar iznīcinātāju no lidlauka, var labi redzēt arī rapšu laukus un tos, kas tajos fotografējās.
"Mēs pārtveram ne tikai Krievijas lidmašīnas, bet arī jebkuru citu nezināmu lidojošo objektu, kas nav zināms un kas neievēro noteikumus par gaisa telpas drošu izmantošanu," saka Spānijas gaisa spēku pulkvežleitnants Jēzus Gutierezs Galego.
Gaisa telpas patrulēšana ir NATO izveidots gaisa kārtības nodrošināšanas pasākums tiem sabiedrotajiem, kam nav pašiem savu iznīcinātāju. Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misija sākās 2004. gadā, kad Igaunija, Latvija un Lietuva iestājās NATO. Tā ieguva lielāku nozīmi pēc tam 2014. gada, kad Krievija nelikumīgi anektēja Krimu. NATO lidmašīnas regulāri netālu no Baltijas valstīm pārtver Krievijas militārās lidmašīnas, kuras bieži neievēro starptautiskās gaisa drošības normas.
"Šī misija ir īpaša, jo liela daļa no šādiem lidojumiem, kurus mēs veicam šajā reģionā, beidzas ar krievu lidmašīnu pārtveršanu," norāda Galego.
Pagājušajā gadā šie iznīcinātāji apmēram 200 reizes saņēma signālu par nesankcionētu tuvošanos Baltijas gaisa telpai vai tās robežu pārkāpšanu.
