Spānijas valdība paziņojusi, ka ir sākta izmeklēšana, lai noskaidrotu, kādā veidā medmāsa inficējās, kaut pacientu aprūpē bija noteikti stingri drošības pasākumi. Tikmēr zinātnieki izpētījuši, ka bīstamais vīruss jau oktobrī varētu nonākt Lielbritānijā un Francijā.
40 gadus vecā medmāsa bija daļa no mediķu komandas Madridē, kas aprūpēja divus ar Ebolas vīrusu inficētus spāņu priesterus, kuri uz Spāniju ārstēšanai bija atvesti no Rietumāfrikas. Pirmais priesteris - 75 gadus vecs - nomira augustā. Medmāsa aprūpēja arī otru misionāru - no Sjerraleones atvesto 69 gadus veco Manuelu Garsiju Vjeho. Viņš nomira 25.septembrī.
Pēc otrā pacienta nāves viņa devās brīvdienās, un sāka slikti justies 30.septembrī, pagājušajā otrdienā. Tomēr slimnīcā, sūdzoties par drudzi, medmāsa ieradās tikai svētdien.
Tika veiktas divas analīzes, kas apstiprināja, ka viņa ir inficējusies ar Ebolas vīrusu. Šobrīd medmāsa atrodas ārstu uzraudzībā īpašā izolētā nodaļā slimnīcā un viņas stāvoklis raksturots kā stabils.
Kopā ar medmāsu minētos pacientus aprūpēja vēl aptuveni 30 mediķi. Viņi, tāpat kā medmāsas vīrs, arī tiek novēroti un pārbaudīti.
Pirmo zināmo gadījumu, kad inficēšanās ar bīstamo Ebolas vīrusu notikusi ārpus Āfrikas, vakar apstiprināja Spānijas veselības ministre Ana Mato. Viņa uzsvēra, ka notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu, kādā veidā medmāsa inficējās, neskatoties uz stingrajiem drošības pasākumiem: „Mēs strādājam, lai noskaidrotu infekcijas avotu. Mēs pārbaudām, vai tika stingri ievērotas visas procedūras. Esiet droši, ka mūsu ārstus, medmāsas un medicīnas personālu mēs nodrošināsim ar visiem nepieciešamajiem līdzekļiem, lai tiktu galā ar šo situāciju.”
Ziņas par medmāsas inficēšanos ir izraisījušas diskusijas par Spānijas valdības lēmumu vest atpakaļ uz dzimteni ar Ebolas vīrusu inficējušos misionārus.
Vienlaikus zinātnieki, kas pētījuši vīrusa izplatīšanās ceļus un aviosatiksmes datus, izteikuši prognozi par to, ka pastāv 75% iespējamība, ka vīruss varētu nonākt Francijā līdz 24.oktobrim, bet 50% iespēja, ka līdz šim datuma tas var skart Lielbritāniju. Pētnieku ieskatā, Francija ir riska zonā tāpēc, ka epidēmijas vissmagāk skartās valstis Gvineja, Sjerraleone un Libērija ir tās bijušās kolonijas, franciski runājošas, un tām ir aktīva aviosatiksme ar Franciju. Savukārt Lielbritānijas Hītrovas lidosta ir viens no pasaules aktīvākajiem aviosatiksmes mezgliem.
Pasaules Veselības organizācija, no otras puses, aicinājusi lidsabiedrības turpināt lidojumus uz epidēmijas skartajām Rietumāfrikas valstīm, brīdinot, ka to izolācija situāciju padarīs tikai sliktāku.
Saskaņā ar jaunākajiem datiem, kopš Ebolas vīrusa uzliesmojuma sākuma pavasarī, dzīvību zaudējuši vairāk nekā 3400 cilvēku. Tas ir gandrīz puse no saslimšanas gadījumiem, kuru skaits pietuvojies septiņu ar pusi tūkstošu atzīmei.
Tikmēr ASV prezidents Baraks Obama paziņojis par plāniem rūpīgāk pārbaudīt pasažierus, kas ielido Savienotajās Valstīs. Viņš gan arī uzsvēra, ka Ebolas vīrusa epidēmijas sākšanās ASV ir ar "ārkārtīgi zemu" iespējamību. Savienotajās Valstīs ārstēšanai jau nogādāti vairāki ASV pilsoņi.
Pašlaik pret Ebolas vīrusu nav vakcīnas, bet tiek izmantotas eksperimentālas zāles, kas ir pieejamas ierobežotā daudzumā.
