Viņš noradīja, ka Krievijas spēku rīcība varēja radīt ļoti nopietnus drošības riskus. Tā parāda, cik bezatbildīga ir Krievijas vadība. 

Auce skaidroja, ka AES ir veidota tā, ka tā ir gatava izturēt triecienus, tomēr šī stacija “ir jau uz sava mūža beigām”. Pētnieks skaidroja, ka būtiskākais šādā situācijā ir dzesētāju bojājums. Dzesēšana paredzēta radioaktīvo materiālu atturēšanai no uzkaršanas. 

“Ja nestrādā dzesēšanas dzinēji ar strāvu, tad ir arī dīzeļdzinēji. Ja tiek bojāti dīzeļdzinēji, tad var sākties problēmas. Ja tas [radioaktīvais materiāls] netiek dzesēts, tad tas izkūst, izplūst ārā no kodolreaktora zonas,” paskaidroja Auce. 

Tomēr, ja pienāktu stunda “X”, kad sāktos radiācijas noplūde, Latviju radioaktīvās daļiņas uzreiz nesasniegtu. “Būtu vairākas stundas, pat vairāku desmitu stundu, pat ja vējš pūtīs mūsu virzienā,” piebilda Auce. 

Pētnieks atkārtoti uzsvēra, ka nav ziņu par radiācijas noplūdi, vienlaikus akcentējot, ka nav iemeslu panikas celšanai. 

KONTEKSTS:

Ukrainā Zaporižjas AES tuvumā naktī uz piektdienu, 4. martu, notika apšaudes, kā rezultātā teritorijā sācies ugunsgrēks. Vēlāk AES teritorijā ielaisti ugunsdzēsēji un ugunsgrēks likvidēts.

Krievija iebruka Ukrainā 24. februārī. Sākotnēji triecieni raidīti uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji.