Zemūdens korpusa izpēte ļauj secināt, ka zemūdens kuģis jūras dzelmē pavadījis ne mazāk kā 100 gadus un tā nosaukums bija "Som", vēsta avīze "Expressen", atsaucoties uz vietējiem analītiķiem.
"Esmu pārliecināts, ka tas ir "Som". Šo hipotēzi apstiprina visi zemūdenē uzietie dati,” paziņojis Zviedrijas Jūras spēku analītiķu grupas eksperts Pērs Andersons.
Zviedrijas radio vēsta, ka Krievijas zemūdens kuģis bijis Krievijas impērijas flotes sastāvā Pirmā pasaules kara laikā un bāzējās Mariehamnas ostā Ālandu salās, kas mūsdienās ir Somijas sastāvdaļa.
Laikraksts „Ilta-Sanomat” raksta, ka zemūdens ekipāža ar diviem oficieriem un 18 matrožiem uz klāja nogrima 1916.gada 10.maijā pēc sadursmes ar komerctransportu, ka kuģojis zem Zviedrijas karoga.
Atsaucoties uz ASV vēsturniekiem, Somijas radio ziņo, ka zemūdene būvēta 1901.gadā ASV pēc Džona Olanda projekta. 1904.gadā zemūdens kuģis pārdots Krievijai un tas nogādāts Sanktpēterburgā.
Zemūdene pēc pārbūves nogādāta Vladivostokā, lai izmantotu Krievijas – Japānas karā, taču samērā ilgi zemūdens kuģis bijis dīkstāvē. Kaujās tas izmantots vienu reizi – 1905.gada 28.aprīlī un palika neskarts.
Pirmā pasaules kara laikā zemūdene pārvietota uz Sevastopoli, pēc tam uz Sanktpēterburgu, bet vēlāk uz Mariehamnu. Sadursme ar zviedru tvaikoni notika aptuveni plkst. 4 no rīta. Vēlāk tvaikoņa kapteinis atzinis, ka sākotnēji zemūdene virzījusies paralēli tvaikonim, taču pēc tam sākusi tam tuvoties. Tvaikoņa kapteinis nospriedis, ka zemūdens komanda nolēmusi apskatīt viņa vadīto kuģi un pavēlējis to apturēt, taču zemūdene peldēja dziļāk un drīz vien sekojis spēcīgs grūdiens – notika tvaikoņa un zemūdens sadursme.
Zemūdeni atradušie pētnieki apgalvo, ka 20 metru garais korpuss ar uzrakstiem kirilicā nav cietis, bet lūkas ir aizskartas. Tas varētu nozīmēt to, ka zemūdene nogrimusi ar visu tās ekipāžu.
Pētnieki neatklāj precīzo zemūdens atrašanas vietu, taču apgalvo, ka tā guļ dzelmē 2,7 kilometru attālumā no krasta - vietā, kur ir samērā dzīva kuģu satiksme.
