Vašingtonas centrā karavīri ir redzami it visur. Viņi ne tikai apsargā Kongresu, Balto namu un citas administratīvās ēkas, bet arī piepilda daudzas pilsētas viesnīcas. Šie 25 000 cilvēku ir atsūtīti uz Vašingtonu no dažādām ASV malām.
Izskan pieļāvumi, ka arī viņu vidū varētu būt aizejošā ASV prezidenta Donalda Trampa vai sazvērestības teoriju atbalstītāji, kuri varētu mēģināt nepieļaut Džo Baidena stāšanos prezidenta amatā.
Arvien vairāk parādās arī informācijas par cilvēkiem, kuri ir piedalījušies 6. janvāra grautiņos. Viena no tiem ir Teksasas nekustamo īpašumu miljonāre Džena Raiena, kura atlidoja uz protestiem ar privātu lidmašīnu.
„Mēs visi esam pelnījuši apžēlošanu. Man draud cietumsods. Es nedomāju, ka esmu to pelnījusi. Es saprotu, ka visi, kas tur bija, tiks arestēti. Tādēļ es domāju, ka visi ir pelnījuši apžēlošanu, un es aicinu ASV prezidentu mani apžēlot,” pauda Raiena.
Saraksts ar cilvēkiem, kuri gribētu Trampa apžēlošanu, ir visai garš. Jau kādu laiku tiek runāts, ka prezidents varētu apžēlot savus bērnus, kas ir viņa tuvākie padomnieki. Daži par apžēlošanu esot pat gatavi maksāt visai prāvas naudas summas.
Pats aizejošais ASV prezidents pēdējās dienās nav publiski manīts. Kā zināms, savā iecienītākajā platformā “Twitter” viņš vairs nevar izteikties, jo ir izslēgts no tās. Prezidenta līdzgaitnieki pauda, ka Tramps joprojām to pārdzīvo. Baltā nama saimnieks arī gatavojot atbildes triecienu tiem republikāņiem, kuri parlamenta apakšpalātā ir balsojuši par viņa atstādināšanu no amata.
Bijušais Baltā nama administrācijas vadītājs Miks Malveinijs intervijā britu 4. kanālam ir sacījis, ka Trampa uzvedība pēc vēlēšanām daudzus republikāņus ir nostādījusi pret viņu. „Es pat nevaru saskaitīt visus tos cilvēkus, kuri ir vērsušies pie manis un kuri ir bijuši kaismīgi Trampa atbalstītāji. Es tagad esmu Floridā pie saviem vecākiem, kuri dievina šo cilvēku, bet saka, ka grautiņi ir par daudz. Viņiem patika, ka Tramps ir iestājies par viņu interesēm, ka viņš ir mēģinājis nosusināt to purvu, ka viņš ir stāvējis pretī nomenklatūrai. Viņiem šķita, ka tas ir lieliski, un viņi daudz ko bija gatavi darīt, lai atbalstītu Trampu.
Bet grautiņu un sacelšanās atbalstīšana, kā arī mēģinājumi apturēt konstitūcijā paredzēto varas nodošanu ir krietni par daudz vairumam vidusmēra republikāņu,” sacīja Malveinijs.
Kopumā situācija aizvadītajā nedēļas nogalē ir bijusi mierīga. Vairāku štatu galvaspilsētās ir pamanītas vien dažu desmitu cilvēku lielas protestētāju grupas, kas uzvedās miermīlīgi. Visticamāk, radikāļu grupas šobrīd ir nolēmušas nogaidīt, jo drošības dienesti atrodas paaugstinātā gatavībā.
KONTEKSTS:
Janvāra sākumā ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji sarīkoja nemierus galvaspilsētā Vašingtonā un uz laiku ielauzās arī parlamenta ēkā – Kapitolijā. Sadursmēs Kapitolijā dzīvību zaudēja pieci cilvēki, vairāki savainoti, ievainoti arī vismaz 14 policisti, un aizturēti vairāk nekā 50 cilvēki. Saistībā ar nekārtībām Kolumbijas apgabalā tika izsludināta komandantstunda.
Trampa pilnvaru termiņš beigsies 20. janvārī, kad prezidenta amatā viņu nomainīs Džo Baidens.
Iemesli protestiem meklējami novembra sākumā, kad ASV notika prezidenta vēlēšanas. Tajās uzvarēja demokrātu partijas virzītais Džo Baidens, kurš apsteidza līdzšinējo prezidentu Donaldu Trampu. Vairākos štatos, kur rezultāti bija strīdīgi, rezultāti tika pārskaitīti pat vairākkārtīgi. Taču rezultāts nav mainījies un elektoru kolēģija prezidenta amatā ir apstiprinājusi Džo Baidenu.
