Sabiedrība arvien vairāk mudina Eiropas Savienības (ES) politikas veidotājus kalt konkrētus rīcības plānus klimata jomā. Gaidot Eiropas Parlamenta vēlēšanas, īpaši aktīvi bijuši jaunieši vairākās dalībvalstīs, dodoties ielu demonstrācijās Beļģijā, Lielbritānijā, Vācijā, Nīderlandē, Zviedrijā un citviet.
Spāniju pārstāvošais Eiroparlamenta deputāts no Zaļo grupas Florāns Marčelēzi (Florent Marcellesi) uzskata, ka parlamentāriešiem pietrūkst vērienīgu mērķu klimata politikas jomā un aktīvisti vairākās Eiropas valstīs tikai atgādina par šo ambīciju trūkumu:
''Mums ir nepieciešams, lai šobrīd visās dalībvalstīs ir skaidra nostāja, ka mēs pieturēsimies pie Parīzes vienošanās, jo tas ir par mūsu nākotni. Manuprāt, mums kā politiķiem ir jāpilda tas, kas ir pieņemts, jo klimata jomā ir ārkārtas situācija. Tas nozīmē, ka jābūt augstākajām ambīcijām šajos jautājumos un, domāju, arī jaunieši to šobrīd no mums sagaida.''
Tam piekrīt arī vācu deputāts Pīters Līze no centriski labējās Eiropas Tautas partijas grupas. Deputāts gan domā, ka demonstrācijās skolēniem būtu jādodas pēc skolas, nevis mācību stundu laikā, kas liktu domāt, ka aktīvistiem arī pašiem tas ir svarīgi.
''Manas lielākās bažas ir par to, vai šī kustība ir ilgtspējīga, jo tu nevari uzlabot klimata politiku Eiropā vai visā pasaulē, tikai trīs reizes skaļi izejot ielās, tai jābūt ilgtermiņa iesaistei šajos jautājumos. Manuprāt,
mums ir jādarbojas jau tagad pirms vēlēšanām, lai sasniegtu mērķi par klimata neitrālu Eiropu līdz 2050. gadam. Turklāt mums ir jābūt konkrētam plānam, kā to sasniegt, nezaudējot darba vietas un ekonomisko izaugsmi,'' saka Līze.
Eiropas politikas centra eksperte Annika Hedberga secina, ka ilgtermiņa plāni ir svarīgi, taču problēma ir tā, ka politiķi bieži ir tuvredzīgi:
''Ja mēs nopietni vēlamies sasniegt ilgtspējīgu labklājību, kas sniedz labumu sabiedrībai, ekonomikai un videi, tad patiešām ir jārēķinās arī ar lielo bildi. Ir jāatrod veids, kā veikt šo pāreju uz klimata neitralitāti, kas visus šos dažādos ieguvumus sniedz ikvienam cilvēkam.''
Tāpat vides aktīvistu demonstrācijas Eiropā rosinājušas debates par klimata pārmaiņu politikas sociālo dimensiju un to, kā dalībvalstis ir īstenojušas klimata pasākumus. Viens no šiem pasākumiem ir atteikšanās no ar dīzeļdegvielu darbināmiem auto.
Zaļās partijas pārstāvis komentē, ka dīzeļdegvielai ir pienācis gals, bet politiķiem jānodrošina, lai tās likvidēšana un pāreja uz ekoloģiskiem risinājumiem tiktu taisnīgi īstenota pret iedzīvotājiem ar zemāku labklājības līmeni, kas pārvietojas ar šiem auto un kuru darbs ir atkarīgs no dīzeļdegvielas. Tikmer eiroparlamentārietis Līze pārliecināts, ka ir jānogaida:
''Es domāju, ka tirgum un tehnoloģijām ir jāizlemj, vai dīzeļdegvielai ir pienācis gals. Ir inženieri, kas apgalvo, ka jūs varat padarīt iekšdedzes dzinēju par 50% efektīvāku. Ja tas ir iespējams, mēs varam kādu laiku izmantot dīzeļdzinējus vai benzīna automobiļus, pirms mēs pārejam uz nulles emisiju automobiļiem, piemēram, ūdeņraža vai elektriskajiem transportlīdzekļiem.''
Cik liela ietekme bijusi jaunās paaudzes vides aktīvistu demonstrācijām vairākās dalībvalstīs un daudzajām diskusijām par klimata pārmaiņu tempa mazināšanas mērķiem, to rādīs gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu partiju programmas un tālākās rīcības klimata politikā.
