Polijas robežsardzes dienests migrantu apmetnē, kas ir izveidota Baltkrievijas teritorijā pie pašas Polijas robežas, novērojis aizdomīgas aktivitātes.
Baltkrievu specdienestu darbinieki migrantu nometnes iemītniekiem apgalvojot, ka Polijas varasiestādes pirmdien gatavojoties atvērt robežpārejas punktu netālu no Kužnicas ciemata, lai ļautu migrantiem doties uz Vāciju. Šo informāciju esot pārraidījuši arī Baltkrievijas un Krievijas valdību kontrolētie mediji.
Polijas varasiestādes uz nometnē esošo telefoniem nosūtījušas īsziņu angļu valodā ar aicinājumu neticēt šīm baumām.
Poļu robežsargi arī novērojuši, ka nometnē ir nojauktas vairākas teltis, bet iemītnieki no baltkrievu drošībniekiem saņemot norādījumus, speciālu aprīkojumu un asaru gāzi.
Tas liekot nojaust, ka migrantus gatavo mēģinājumam masveidā ielauzties Polijas teritorijā.
Poļu robežsargi apliecinājuši, ka ir gatavi iespējamām provokācijām, tāpēc notiekot regulāra saziņa ar policiju un armiju.
Polijas varasiestādes informē, ka pagājušajā naktī migrantu grupa uz robežas netālu no Klukovičes Kolonijas ciema ar akmeņiem apmētāja policistus. Viens policists guva vieglus ievainojumus.
Dažas stundas vēlāk citā vietā aptuveni 50 migranti izlauzās cauri robežžogam un iekļuva Polijas teritorijā. Policija esot aizturējusi 22 Irākas pilsoņus.
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis paziņojis, ka viņš nedēļas nogalē sazinājies ar saviem Lietuvas un Latvijas kolēģiem. Viņš piebilda, ka Polija, Lietuva un Latvija cieši sadarbojoties, lai aizsargātu Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu pret Baltkrievijas agresiju.
Polija, Lietuva un Latvija arī apspriežoties, vai iedarbināt NATO līguma 4. punktu, kas ļauj pieprasīt konsultācijas ar pārējām alianses dalībvalstīm, ja viena no dalībvalstīm uzskata, ka ir apdraudēta tās teritoriālā nedalāmība, politiskā neatkarība vai drošība.
ES ārlietu vadītājs Žozeps Borels paziņojis, ka pirmdien gaidāmajā ES dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē paplašinās sankcijas pret Baltkrieviju.
Tās paredzēts noteikt Baltkrievijas aviokompānijām un tūrisma aģentūrām, kuras ir iesaistītas migrantu nogādāšanā valstī. Zem sankciju āmura varētu nokļūt arī aptuveni 30 augsta ranga baltkrievu amatpersonas.
Migrantu tiesību aktīvists Aksels Grafmans no nevalstiskās organizācijas "Mēs to risinām" ("Wir packen's an") aicināja Eiropas Savienību un Vāciju sniegt palīdzību uz Baltkrievijas un Polijas robežas iestrēgušajiem cilvēkiem.
"Mēs vēlamies trīs lietas no Eiropas Savienības. Pirmkārt, ir jāievēro starptautiskie likumi un cilvēktiesības. Gan Ženēvas konvencija, gan pašas Eiropas Savienības likumi. Nav normāli pārkāpt cilvēktiesības. Tās ir lietas, ko mēs pieprasām no Vācijas valdības. Treškārt, mēs vēlamies, lai Vācija uzņemas atbildību par šeit notiekošo. Nav normāli atstāt Poliju vienatnē šajā situācijā. Mēs vēlamies, lai Vācija palīdz izveidot humanitāro koridoru un nodrošinātu, ka tādas lielas palīdzības organizācijas, kā ANO Bēgļu aģentūra un Starptautiskais Sarkanais Krusts varētu doties uz ''sarkano'' zonu un darīt to, kas viņiem ir jādara," sacīja Grafmans.
Baltkrievijas varasiestādes apgalvo, ka migrantu apmetnē pie robežas ar Poliju atrodoties vairāk nekā 2000 cilvēku.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Maskava esot gatava palīdzēt atrisināt migrācijas krīzi, turklāt – visiem līdzekļiem. Tiesa, viņš nav precizējis, kā tieši tas varētu notikt.
Intervijā Krievijas medijiem Putins pavēstīja, ka situācijā pie Baltkrievijas un Polijas robežas esot vainojumi Rietumi, kas uzsākuši karu Irākā un Afganistānā. Putins arī norādīja, ka migrantus uz Minsku nenogādā nedz Krievijas, nedz Baltkrievijas aviokompānijas, līdz ar to noliedzot Maskavas un Minskas atbildību par notiekošo.
