2022. gadā tika reģistrēti aptuveni 15 700 šādu mēģinājumu, bet 2021. gadā aptuveni 40 000, tviterī paziņoja robežsardze. Tas ir kritums par 60%.
Robežsardzes preses pārstāvis norādīja, ka tas galvenokārt skaidrojams ar žoga uzbūvēšanu uz robežas. Polija žogu pabeidza jūnijā.
Polijas un Baltkrievijas robeža ir 418 kilometrus gara, no tiem 186 kilometri ir sauszemes robeža, pārējā stiepjas pa ezeriem un upēm.
2021. gadā Polijas un Baltkrievijas robeža kļuva par migrācijas karsto punktu. Tūkstošiem migrantu, galvenokārt no Tuvajiem Austrumiem, jo īpaši no Irākas, sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, cenšoties iekļūt blokā.
Rietumvalstis apsūdzēja Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīmu par mēģinājumu pievilināt migrantus un virzīt viņus pāri robežai, tādā veidā sodot ES par sankcijām. Baltkrievija to noliegusi un kritizējusi ES par to, ka tā nav uzņēmusi migrantus.
Pat pēc žoga pabeigšanas turpinājušies mēģinājumi nelegāli šķērsot robežu. Ceturtdien vien Polijas robežsardze reģistrēja 68 šādus mēģinājumus.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
