Polija nupat ir parakstījusi līgumu ar Dienvidkoreju par modernas kaujas tehnikas iegādi teju 6 miljardu ASV dolāru vērtībā.
Bruņojuma iegādei atvēl miljardiem eiro
Polijas armijas poligonā Dvarska Pomorske karavīri mācās apieties ar amerikāņu tankiem "Abrams". Tādi drīz būs pašu poļu bruņojumā. Amerikāņu karavīri un militārā tehnika Polijā uzturas regulāri kopš 2017. gada, kad tos nosūtīja stiprināt NATO austrumu flangu.
Polijas valdība noslēgusi ar ASV līgumu par 250 jaunu un 116 lietotu smago tanku "Abrams" un citas tehnikas iegādi kopsummā par 4,75 miljardiem dolāru.
Visus tankus Polija saņems četru gadu laikā. Ar tiem nomainīs T–72 tankus, kas poļu bruņojumā palikuši no padomju laikiem un kurus Varšava ziedo Ukrainai.
Nupat Polija parakstīja arī 5,8 miljardu dolāru vērtu līgumu ar Dienvidkoreju. Polija pirks 180 tankus "K2 Black Panther" un 212 pašgājējhaubices "K9 Thunder".
Polija no Seulas iegādāsies arī 12 vieglās reaktīvās kaujas lidmašīnas "FA-50". Pirmos tankus un haubices Polijas armija saņems jau šogad.
Polija izdara secinājumus no Krievijas iebrukuma Ukrainā
"Lai Polijas bruņotie spēki būtu tik spēcīgi, ka agresoram pat neienāktu prātā uzbrukt mūsu valstij," uzsver Polijas aizsardzības ministrs Marjušs Blaščaks.
"Kāpēc esam pasūtījuši tieši šādu bruņojumu? Jo mēs izdarām secinājumus no Ukrainā notiekošā. Mēs izdarām secinājumus no tā, kā uzbrūk agresors, kā uzbruka Krievija.
Redzam, ka mūsdienās kaujas laukā liela nozīme ir bruņu tehnikai un artilērijai, tāpēc arī pieņemts lēmums stiprināt šāda veida spēkus," skaidro Blaščaks.
Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins norāda, ka mūsdienās Dienvidkoreja ir uzlecošā zvaigzne militārajā industrijā.
"Te var pieminēt pašgājēju artilēriju, ko arī iepirks Polija. Pašgājējartilērijas modeļus K–9 ir iegādājusies arī Norvēģija, Somija, Igaunija. Tie ir ļoti konkurētspējīgi."
Kuzmins skaidro, ka Polija izvēlējusies Dienvidkorejas piedāvājumu arī tādēļ, ka šī valsts, lai iekarotu nišu militārajā industrijā, kurā ir ļoti liela konkurence, piedāvā pārvietot uz Poliju ne tikai tehniku, bet arī ražošanu. Polija ražos tanku modeļus, ko plānots iepirkt no Dienvidkorejas.
Armiju plāno palielināt līdz 300 000 karavīru
Polijas vadība plāno investēt pamatīgas summas bruņoto spēku attīstībā. Nākamgad aizsardzībai iecerēts tērēt 3% no iekšzemes kopprodukta. Šogad tam atvēlēti 12,5 miljardi eiro.
Valdošās partijas "Likums un taisnīgums" līderis Jaroslavs Kačinskis paziņojis, ka izdevumi aizsardzībai nākotnē varētu sasniegt pat 5% no IKP.
Pēc Krievijas pirmā uzbrukuma Ukrainai un Krimas sagrābšanas 2014. gadā, Polija apjauta, ka briesmas ir lielas. Jau 2020. gadā bija gatavs armijas modernizēšanas plāns nākamajiem 15 gadiem. Bruņoto spēku atjaunināšanai līdz 2035. gadam paredzēts tērēt ap 115 miljardiem dolāru. Modernizācijas programma balstās uz trim pīlāriem. Pirmais ir armijas vajadzības.
"Otrais pīlārs ir nacionālās industrijas iesaistīšana visos šajos iepirkumus, kur tik var. Tas nozīmē, lai ko viņi iepirktu, poļi centīsies, lai šī nauda tomēr paliktu mājās. Un trešais pīlārs ir viens no svarīgākajiem – tas ir laiks, kādā poļi var tikt līdz modernizācijas rezultātam," stāsta militārais apskatnieks Mārtiņš Vērdiņš.
Martā Polijas valdība apstiprināja jauno "Tēvzemes aizsardzības aktu".
Tas paredz arī dubultot bruņoto spēku personālu līdz 300 000 karavīru. Ja tas īstenosies, Polijai būs vieni no skaitliski lielākajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā.
Polija lepojas ar savu militāro vēsturi
"Poļi atsaucas uz savu militāro vēsturi, kas nenoliedzami ir viena no slavenākajām Eiropas vēsturē," norāda Kuzmins.
"Ja mēs skatāmies atpakaļ uz 16. gadsimta beigām, 17. gadsimtu, poļu huzāru smagā kavalērija tobrīd bija kaujas spējīgākā visā Eiropā.
Polijas un Lietuvas apvienotās valsts karavīri bija spējīgi iekarot Maskavu un ilgstoši atrasties Maskavā. Polijas armija bija viena no retajām, kam tas izdevās."
Poļu karaspēks izcēlās arī Pirmajā pasaules karā, palīdzot Latvijas armijai 1920. gadā Neatkarības karā patriekt lieliniekus no Latgales. Komunistu varas gados Polija bija viena no kaujas spējīgākām valstīm Varšavas blokā, līdztekus Čehoslovākijai.
"Tas, kurš tiek tālāk ar modernizāciju, kurš ātrāk sāk, kādu brīdi izraujas priekšā. Bet situācija nav statiska. Tas nozīmē, ja kādu brīdi priekšā var izrauties Polija, tad pārējie nestāvēs uz vietas. Francija, Vācija nestāvēs uz vietas, un arī izrausies uz priekšu," uzskata Vērdiņš.
Kā norāda eksperts, sacensībā par Eiropas stiprākās armijas titulu Polijai par sāncensi ar laiku var kļūt Ukraina, kad, beidzoties karam, tā spēs attīstīt savu armiju.
"Ja šīs abas valstis sadarbosies militārajā zinātniskajā jomā, šī savienība var kļūt par tik spēcīgu, ka neviens ar konvencionālajiem ieročiem nevarēs stāties pretī. Ne no Krievijas puses, ne no veco Rietumu puses," uzskata Vērdiņš.
