LTV žurnāliste Odita Krenberga devās uz vienu no pierobežas mazpilsētām, lai noskaidrotu tur valdošās noskaņas.
Bailes ir gan poļiem, gan migrantiem
Polijas nelielo pierobežas pilsētiņu ielās tagad veidojas ļoti garas automašīnu rindas. Policija un robežsargi ļoti cenšas pārbaudīt katru automašīnu, kas dodas cauri, lai pārliecinātos, ka tur neslēpjas kāds no aizbēgušajiem migrantiem.
Vietējie iedzīvotāji uzskata, ka situācija ar kaut kur apkārt klīstošiem svešiniekiem, kas ielauzušies valstī, ir biedējoša. Tā šķiet arī Elizabetei Meļņikovai. Viņa ir latviete, ieprecējusies Polijā, un dzīve viņu mierīgajā mazpilsētā Hajnovkā tagad ir ļoti mainījusies.
“2021. gadā nekad neiedomājos, ka būs atkal kara sajūta,” atzīst Elizabete.
“Braukā apkārt smagie, armijas mašīnas stāv pie veikala. Naktī viņi plūst visur. Mums nerekomendē staigāt pa mežiem, jo jebkurā brīdī var sastapt migrantus. Viņi var slēpties. Ir nepatīkami.
Vienkārši bail, jo viņi sāk palikt agresīvāki. Viņus nelaiž tālāk, viņiem ir bail. Pilnīgi saprotu to, ka viņi grib tikt prom no turienes.”
Migranti, kas notverti mežā pārsaluši un novārguši, kuriem vajadzīga mediķu palīdzība, tiek nogādāti vietējās slimnīcās, arī Hajnovkā.
Lūst sirds par bērniem
Līdzīgi kā citi šejienieši, arī Elizabete jūt līdzi migrantiem skarbo apstākļu dēļ, kādos tie nokļuvuši. Esot arī savāktas drēbes, lai viņiem nodotu, bet migranti, ieraudzījuši, ka tas nav zīmolu apģērbs, esot atteikušies.
“Viņi atsakās no drēbēm, jo tās nav markas drēbes. Nu tad rodas tāds jocīgs jautājums – kā tad mēs varam viņiem savādāk palīdzēt?”
“Protams, ka man lūst sirds par bērniem, ka bērni ir šajā visā situācijā. Tas ir visgrūtākais, ka mēs nevaram viņiem palīdzēt.”
“Dzirdēju, ka poļi grib pievest pie Baltkrievijas robežas ēdienu un drēbes, bet baltkrievi viņus nelaiž. Viņiem neatļauj atvest tās preces. Polija grib palīdzēt, bet viņiem neļauj.”
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.
