Polijas varasiestādes prognozē, ka hibrīduzbrukumi no Baltkrievijas ar vēl lielāku migrantu pieplūdumu varētu notikt pavasarī, līdz ar siltāka laika iestāšanos.
Nekas nav beidzies
Polijas un Baltkrievijas robežjoslā, salīdzinot ar novembri, kad bieži pat vienā naktī bija vairāki simti mēģinājumu nelegāli tikt pāri robežai, tagad ir krietni mierīgāk. Cilvēku, kam tomēr izdodas ielauzties Polijā, arī ir kļuvis mazāk.
Sabiedriskās organizācijas “Fonds Dialogs” izveidotā patvēruma mītnē pašlaik uzņemti tikai 12 migranti. Tie ir Irākas, Sīrijas un Senegālas pilsoņi.
“Patlaban ir tiešām kluss. Nav daudz cilvēku, kas šeit ierodas. Tikai daži. Vietas nav pilnībā aizņemtas. Nav tik daudz darba, kā bija. Pirms dažiem mēnešiem mums te bija pārpildīts.
Nāca daudz cilvēku. Ap 30–40 bija vienlaicīgi, un 10 dienu laikā atkal un atkal jaunas grupas – bija ļoti daudz,” stāsta fonda pārstāve Dominika Vieslava.
Taču, kā atzīst Polijas robežsargi, nekas vēl nav beidzies.
“Šonakt bija 56 gadījumi, kad cilvēki mēģināja nelegāli šķērsot robežu. Bija arī situācija ar vardarbības izmantošanu. Un iepriekšējā naktī viens karavīrs tika ievainots un nokļuva slimnīcā,” stāsta Polijas robežsardzes pārstāve Kataržina Ždanoviča.
Daudz bēdīgu stāstu
Tikmēr no tiem, kas ievietoti aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centros, pienāk gan sūdzības, gan paziņojumi par badastreikiem, protestējot pret pārāk lēno lietu izskatīšanu un aizturēšanas apstākļiem Polijā.
Sabiedriskās organizācijas ziņo, ka robežpārkāpējiem tagad nākas ciest smagāk. Gan aukstuma dēļ, gan tādēļ, ka robeža ir arvien vairāk nostiprināta un grūtāk šķērsojama.
Brīvprātīgais aktīvists Arass Palani ir sazvanāms jebkurā diennakts laikā, jo nevēlas piedzīvot brīdi, kad palīdzēt ir par vēlu, kā iepriekš tas jau bijis.
“Es dzirdu daudz bēdīgu stāstu. Esmu bijis ar kādu, kad viņš mežā nomira. Biju kopā ar viņa tēvu, ar viņa brāli. Viņa māsa bija te. Es runāju pa telefonu ar viņiem.
Mēs viņu nevarējām izglābt. Viņš nomira mežā. Šāda veida stāstus es vienkārši nevaru ignorēt. Tāpēc daru to, ko varu darīt,” stāsta Arass.
Migranti negrib palikt Polijā
Robežsardze vēsta, ka ap 90% Polijā nonākušo migrantu nemaz nevēlas palikt Polijā. To atzīst arī humānas palīdzības sniedzēji.
“Mēs arī pat nemēģinām viņus spiest palikt vai meklēt viņiem darba iespējas vai dzīvesvietas. Polijā un arī šeit, Bjalistokā, nav sīriešu vai irākiešu kopienas, viņiem būtu patiešām grūti šeit palikt. Viņi vienkārši no šejienes aiziet. Visbiežāk uz Beļģiju un Vāciju,” secina Dominika Vieslava.
Nesen Polijā aizturēja kontrabandistu grupu, kas par 3000 eiro vedusi migrantus tālāk – uz Rietumeiropu. Kopā grupa par migrantu pārvadāšanu nelegāli iekasējusi ap 9 miljonus eiro. Noķertie vedēji jeb tā sauktie “kurjeri” bijuši Polijas, Gruzijas, Ukrainas, Sīrijas un Tunisijas pilsoņi.
Polijas varasiestādes galveno glābiņu saredz robežas nostiprināšanā, zinot, ka tagad baltkrievi migrantus izvieto nometnēs un agri vai vēlu viņi atkal būs pie robežas.
“Bruzgos ir liels “Bremino” loģistikas centrs, kur izvietoti ap 700 cilvēku. Baltkrievijas dienesti tur cilvēkus dažādās vietās. Grodņā un daudzviet citur,” stāsta Polijas robežsardzes pārstāve Ždanoviča.
“Vissvarīgākais mums ir tas, ka sākam būvēt lielo žogu. Tas mums palīdzēs labi aizsargāt robežu.”
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
