Jautāta, kāda ir Polijas nostāja jautājumā par lielo patvēruma meklētāju plūsmu, vēstniece noteica, ka migrācija ir viens no lielākajiem izaicinājumiem ES un Šengenas zonai.
Dembska teica, ka jaunās Polijas premjerministres Beātas Šidlo valdība vairākkārt apstiprinājusi iepriekšējās valdības apņemšanos, proti, Polija uzņems to bēgļu skaitu, kas tika nolemts iepriekšējās valdības laikā. Jaunā premjerministre to paziņojusi arī Eiropas Padomes sēdē decembrī.
"Mēs to nepārtrauksim. Polija ir pilnvērtīga Eiropas Savienības dalībvalsts un ievēro savu lēmumu pēctecību. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka ir nepieciešamība pēc padziļinātas diskusijas par to, kā labāk kontrolēt Eiropas Savienības un Šengenas zonas ārējās robežas," teica Polijas vēstniece Latvijā.
Viņa atzīmēja, ka Polija ir ES dalībvalsts ar vienu no garākajām ārējām robežām, kas stiepjas 1100 kilometru garumā.
"Mēs darām, ko varam, lai sargātu savas robežas, un šajā laikā mūsu amatpersonas atrodas Grieķijā un Itālijā, īstenojot procedūras, kas ļautu atlasīt tos, kas arī paši vēlētos doties uz Poliju; gluži tāpat arī jūs meklēsit tos, kas vēlas doties uz Latviju," klāstīja Dembska.
Viņa norādīja, ka jau janvāra beigās vai februāra sākumā pirmā aptuveni 100 cilvēku liela grupa ieradīsies Polijā.
Savukārt, jautāta par pieaugošo kritiku par varas koncentrēšanos Polijā pieaug, vēstniece atzīmēja, ka iekšpolitiskā situācija Polijā ir oktobrī notikušo parlamenta vēlēšanu iznākums un to neviens neapšauba.
""Likums un taisnība" uzvarēja pēc priekšvēlēšanu kampaņas, kurā viņi stāstīja par paveicamajām reformām, un to viņi arī dara. Viņi saņēmuši sabiedrības mandātu vēlēšanu procesā, un tagad tiek īstenotas dažas no pārmaiņām, kuras viņi iepriekš pieteica," norādīja Dembska.
Viņasprāt. kritika, kas nāk no ārvalstīm, jo īpaši rietumvalstu medijiem, ir ļoti nesaudzīga.
"Un nedomāju, ka tas tā būtu citu Eiropas Savienības valstu gadījumā tās rietumu daļā. Un es nerunāju par kritiku no citu valstu valdībām. Ir atšķirība starp mediju kritiku un valdību kritiku. Es runāju par atsevišķiem politiķiem un medijiem," viņa teica.
Polijas vēstniece Latvijā norādīja, ka "izmaiņas, kas tiek ieviestas Polijā, kurām, kā saka valdība, ir vēlētāju mandāts, iecerētas, lai uzlabotu Satversmes un publisko mediju funkcionēšanu". "Tam nav nekāda sakara ar viedokļu dauzveidību vai citiem medijiem, kas nav valsts vai sabiedriskie mediji," uzsvēra Dembska.
