Poļa Donalda Tuska nonākšana augstajā amatā tiek uztverta kā liels ieguvums Eiropas Savienības jaunajām valstīm.
Centriski labējais Polijas premjerministrs, 57 gadus vecais Donalds Tusks par Eiropadomes priekšsēdētāju kļuva augusta nogalē, kad Eiropas Savienības līderi bija pulcējušies Briselē sanāksmē, lai izraudzītos nākamos darba veicējus divos Eiropas Savienības nozīmīgākos posteņos. Otram – Eiropas Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikā tika izraudzīta itāliete Federika Mogerīni.
Tuska vārds jau iepriekš ik pa brīdim iznira aizkulišu diskusijās, arī minot iespējamos kandidātus Eiropas Komisijas līdera amatam, taču izrādās, Polijas premjeram bija paredzēts kāds cits un nebūt ne mazāk būtisks postenis.
Oficiāli amata pārņemšana notiks 1. decembrī, un līdz tam savu piecu gadu ilgo darba posmu noslēgs līdzšinējais Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs, kurš paziņojis, ka aizies gan no starptautiskās, gan nacionālās politikas.
67 gadus vecais van Rompejs, kurš ir Beļģijas flāms un Kristīgo demokrātu flāmu partijas biedrs, pirms stāšanās Eiropas līmeņa amatā bija Beļģijas premjerministrs un deviņdesmitajos gados arī Beļģijas budžeta ministrs, un tieši ar šo darbu viņš arī iegājis Beļģijas vēsturē, spējot sakārtot valsts naudas maku un glābjot Beļģiju no pamatīga parāda.
Taču naudas lietas van Rompeju nav pametušas arī vēlāk, un arī kā Eiropadomes priekšsēdētājam visus šos gadus viņam nācies strādāt Eiropas ekonomikas un finanšu krīzes apstākļos. Viņš arī ieies vēsturē ar vēlmi ļoti bieži rīkot valstu vadītāju ārkārtas sanāksmes Briselē gan par ekonomikas un finanšu lietām, gan dažādiem ārpolitikas saspīlējumiem, kuros Eiropas Savienība uzņemas arvien lielāku lomu.
Taču arī šī spriedzes pilnā dienaskārtība Rompejam nav liegusi nodoties sirdij tīkamām lietām, un Eiropadomes priekšsēdētājs šajā laikā ir publicējis haiku grāmatu, kā arī vēl maijā izdevis jaunu, paša pieredzē balstītu darbu „Eiropa vētrā” par Eiropas krīzes gadiem un svarīgākajiem lēmumiem.
Savukārt Donalda Tuska kļūšanai par Eiropadomes priekšsēdētāju, kas nozīmē vadīt visu dalībvalstu līderu sanāksmes un tās pārstāvēt dažādos uzdevumos arī pasaulē, gatavojas gan Briselē, gan Polijā. Tas ir liels notikums un būtiski cēlis arī sabiedrības pašapziņu, norāda poliski rakstošās avīzes „Gazeta Wyborcza” izpildredaktors Romans Imielskis.
„Daudzi cilvēki Polijā uzskata, ka Tusks būs mūsu cilvēks Eiropā un varēs palīdzēt Polijai gan nodrošinot ekonomiskās, gan aizsardzības lietas, taču, protams, mēs saprotam, ka viņš būs visas Eiropas Savienības politiķis, neatkarīgs, paneiropeisks, bet, skaidrs, ka joprojām polis. Viņam pilnīgi noteikti būs ietekme uz vairākām Polijas iekšpolitiskajām lietām, piemēram, cerams, viņš spēs mainīt Polijas domāšanu, no oglēm tik ļoti atkarīgo enerģijas sektoru pārvirzot uz videi draudzīgākiem avotiem,” spriež Imielskis.
Donalda Tuska nokļūšana augstajā amatā kā īpašs ieguvums uztverta Eiropas Savienības jaunākajās gan Centrāleiropas, gan Baltijas valstīs un nereti minēts, ka viņš būs kā līdzsvara kārts, īpaši ārpolitiskajos lēmumos blakus augstajai pārstāvei ārlietās, itālietei Federikai Mogerīni, kurai iepriekš pārmestas simpātijas pret Kremli.
Tusku mēdz raksturot arī kā labu vidutāju sarunās, kurās jārod kompromiss.
Vēl augustā, tūlīt pēc apstiprināšanas amatā Tusks lūdza preses konferencē viņam ļaut runāt poliski, jo tas, kā sacīja Tusks, ir ļoti svarīgi arī viņa valstij, bet decembrī pirmā preses konference jau būs angliski, tas būšot jau citādāk.
