Vēsturniekam ir jau pieaudzis dēls un meita no pirmās laulības. Otrajā laulībā viņam bērnu nebija, un, pats būdams bērnunama audzēknis, viņš pieņēma audžumeitu, mazo Natāliju. Taču pērn decembrī Dmitrijevs tika arestēts. Viņam inkriminēja bērnu pornogrāfijas izgatavošanu. Dmitrjevs savu vainu neatzīst.
Joprojām nav zināms, kas ziņojis policijai par to, ka vēsturnieka datorā, mapē “Veselība”, atrodas bērna kailfoto. Fotoattēli tiešām ir. Tie veikti, lai dokumentētu un kontrolētu sākotnēji distrofiskās meitenes veselības dinamiku. Maskavas pediatri tiesā liecināja – tāda prakse tik tiešām eksistē. Neatkarīgie eksperti liecināja, ka atrastajās fotogrāfijās nav nekādu bērnu pornogrāfijas pazīmju.
Šobrīd 12 gadus vecā Natālija nonākusi pie saviem īstajiem radiem, kurus līdz šim nebija interesējis meitenes liktenis. Jurijs Dmitrijevs jau gadu atrodas Petrozavodskas cietumā, kamerā ar vēl četriem ieslodzītajiem. Viņa kontakti ar ārpasauli ir ierobežoti līdz vēstuļu sarakstei, retām tikšanās reizēm ar vecāko meitu, kā arī tikšanos ar advokātu no Maskavas, kuru vēsturniekam sarūpējuši draugi.
“Tādas lietas ierosināja padomju laikos. Katrā ziņā šāda veida apsūdzības bija. Taču nebija tādu lietu, kurās apsūdzēja cilvēkus bez pierādījumiem un ar tādiem kriminālprocesuālā likuma pārkāpumiem kā šajā gadījumā,” stāsta vēsturnieka advokāts Viktors Anufrijevs.
"7x7-journal.ru" žurnālists Glebs Jarovojs, kurš strādā vienā no diviem Petrozavodskas neatkarīgajiem medijiem, ir pārliecināts – vēsturnieks tiek vajāts nevis savas mazgadīgas audžumeitas fotogrāfiju, bet gan sava darba un uzskatu dēļ, jo jau trīsdesmit gadu identificē Lielā terora upurus Karēlijā.
“Tā ir nepopulāra tēma. Mums taču šobrīd, gluži otrādi, atdzimst Padomju Savienības kults, Staļina kults,” uzskata Jarovojs.
“Visticamāk, reģionālie specdienesti un reģionālās varas iestādes to dara pēc savas iniciatīvas. Taču šī iniciatīva veidojas kopējā atmosfērā, ko viņi sajūt. Kopējā tendencē,” pauda Jarovojs.
Pateicoties Dmitrijevam, daudz kas no Karēlijas mežos apslēptā kļuvis zināms. Tieši viņš atrada vietu, kas saucas Sandarmoha. Tur Lielā terora laikā tika nošauti 9000 cilvēku. Viņš atklāja apbedītos pie bēdīgi slavenā Baltijas-Baltās jūras jeb “Belomor” kanāla, kā arī mežā netālu no Petrozavodskas.
Viņš arī vērsās pret krievu karošanu Donbasā.
“Kad beidzot pasaule atzīs, ka Doņeckā no vienas puses par visu mūsu nodokļu maksātāju naudu un ar mūsu ieročiem karo paši parastākie Janukoviča bandīti?! Bet otrā pusē ir likumīgā Ukrainas vara, kas viņus cenšas saukt pie atbildības. Tikmēr mūsējie bļauj, ka tā nav likumīgā vara, ka tās ir soda vienības. Kādus tikai vārdus viņi neatrod. Pašus ļaunākos. Dārgie brāļi un māsas, kaut kas ir jādara ar šo varu,” 2014.gadā aicināja Dmitrijevs.
Tagad internetā ir aizsākta Dmitrijeva atbalsta kampaņa. Represiju pētītāju atbalsta Krievijā pazīstami mūziķi, aktieri, režisori, rakstnieki, piemēram, Boriss Grebenščikovs, Ludmila Uļicka, Andrejs Zvjagincevs. Tikmēr vēsturnieka arests ir pagarināts līdz nākama gada 28. janvārim, kad Jurijam Dmitrijevam paliks 62 gadi.
