7. oktobrim Krievijā ir īpaša nozīme. Tā ir valsts prezidenta Vladimira Putina dzimšanas diena, bet daudziem jau 15 gadu šis datums vairāk saistās ar izmeklējošās žurnālistes, Kremļa kritiķes Annas Poļitkovskas slepkavību.
Nobela Miera prēmija ir arī veltījums Poļitkovskai
Šogad, piedaloties Poļitkovskas piemiņas pasākumā un atklājot jaunu žurnālistei veltītu memoriālu, daudzi uzsvēra to, cik netaisnīga ir situācija, ka pēc 15 gadiem Krievijas varas iestādes nav spējušas noskaidrot, kas bija populārās žurnālistes slepkavības pasūtītājs. Un tas nozīmē, ka šis noziedznieks var palikt nesodīts, jo 15 gadus pēc nozieguma iestājas noilgums.
“Mēs neko neaizmirstam. Un mēs uzstājam, lai šī nozieguma noilgums tiktu pagarināts. Tas ir pirmkārt. No otras puses, tas, ko mūsu redakcija ir izdarījusi – veikusi savu izmeklēšanu, atradusi galveno liecinieku.
Arī tas, ka slepkavas ir aiz restēm, tas viss ir nozīmīgi. Bet, kamēr organizators netiks atrasts, mēs neliksimies mierā. Tas visiem ir jāsaprot,” uzsver laikraksta “Novaja gazeta” galvenais redaktors Dmitrijs Muratovs, kurš pagājušonedēļ kļuva par Nobela Miera prēmijas laureātu.
Muratovs atzina, ka Nobela Miera prēmija ir arī veltījums Poļitkovskai un vēl vairākiem “Novaja gazeta” žurnālistiem, kas nogalināti profesionālās darbības dēļ.
Nevarēja vai negribēja atrast organizatorus?
Poļitkovska daudz rakstīja par Krievijas armijas cilvēktiesību pārkāpumiem Čečenijā. Piemēram, neilgi pirms nogalināšanas viņa vēstīja par Čečenijas prezidentam Ramzanam Kadirovam pakļauto karavīru zvērībām. Poļitkovska arī aktīvi kritizēja Kremli un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
48 gadu vecumā Poļitkovsku nošāva savas mājas kāpņu telpā Maskavā. Pēc astoņiem gadiem Maskavā notiesāja slepkavu un trīs citus noziegumā iesaistītus čečenus kopā ar bijušo Maskavas policistu, kurš bijis viņu līdzdalībnieks.
Cits slepkavībā iesaistītais bijušais policists savukārt noslēdza vienošanos ar varas iestādēm, kas ļāva viņam piemērot samazinātu sodu apmaiņā pret sadarbību ar izmeklētājiem.
Tomēr tas, kas bija slepkavības pasūtītājs, joprojām nav zināms, lai gan tiek izteikti minējumi par Krievijas varas augstāko ešelonu saistību ar šo noziegumu.
“Lietas neatklāšana līdz galam, nespēja atrast slepkavības pasūtītāju un starpnieku, kurš pārskaitīja naudu par Poļitkovskas nogalināšanu, – tas viss ir kaitējis mūsu nozarei kopumā. Visi saprot – ja tik milzīga valsts vara, spēka mašīna, slepenpolicija, aģenti, ja tā joprojām šo 15 gadu laikā nav atradusi organizatoru, tā nav nejaušība.
Tā ir zīme, ka ar žurnālistiem iespējams izrēķināties un valsts piesegs slepkavību. Un to var redzēt mūsu darbā arī mūsdienās. Valsts ierobežo jaunos plašsaziņas līdzekļus un liek žurnālistiem bēgt no valsts,” secina Muratovs.
Krievijas žurnālistika ir krīzes situācijā
To, ka mūsdienās Krievijā pastiprinājušās represijas pret opozīciju un neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī arvien vairāk tiek ierobežota vārda brīvība, Poļitkovskas slepkavības gadadienā uzsvēra arī citi Krievijas mediju pārstāvji.
“Pētnieciskā žurnālistika atrodas krīzes situācijā, kas nāk gan ar pozitīvām, gan negatīvām blaknēm. Pozitīvi ir tas, ka pasaule kļuvusi pārredzamāka, pateicoties dažādām datu bāzēm. Pieredzējuši cilvēki var atrast slēptu informāciju.
Negatīvi ir tas, ka valsts aktīvi novērš šīs izmeklēšanas, pat pasludinot žurnālistus par ārvalstu aģentiem un apgrūtinot viņu darbu,” spriež radiostacijas “Eho Moskvi” galvenais redaktors Aleksejs Venediktovs.
