Jaunievēlētajam Ukrainas prezidentam tautas uzticību izdevās iekarot kā vecās politekonomiskās sistēmas aktīvam kritizētājam. Vārdos vēršoties pret dzīves dārdzības pieaugumu, kā arī citiem sadzīviskiem un iekšpolitiskiem jautājumiem, Volodimirs Zelenskis sevi pozicionējis kā jaunās sistēmas pārstāvi, tostarp sparīgu pretkorupcijas cīnītāju.
Viņš nomainītu vairāku atbildīgo Ukrainas iestāžu vadību un konkrētas amatpersonas. Austrumeiropas politikas institūta vadītājs Ainārs Lerhis uzskaita vairākus Zelenska solījumus – daudzus svarīgus jautājumus pieņemt referendumos, mazināt tiesisko neaizskaramību gan deputātiem, gan prezidentam, veikt valstī auditu, reformēt prezidenta kanceleju. Ārpolitiski – vēlas paplašināt Normandijas formātu, kas lemj par Donbasa jautājumiem, lēmējiem pievienojot arī ASV un Lielbritāniju.
Publiski runājis, ka gatavs sarunām arī ar Krieviju, sarunās iesaistot starptautiskos partnerus.
“Ukrainā liela atbildība un nozīme, kādu ģeopolitisku virzienu turpinās valsts, ir parlamentam, tā kā Zelenskis var ieņemt kaut kādu savu nostāju, bet tad arī parādītos, kādas ir prezidenta un parlamenta turpmākās attiecības.
Tā kā es negribētu būt pārsteidzīgs un apgalvot, ka vismaz tuvākajā laikā Ukrainas situācija varētu mainīties,” atzina Lerhis.
Politologs Kārlis Daukšts arī uzskata, ka “nekādu lielu pagriezienu vai lielas izmaiņas Zelenska prezidentūra neieviesīs”.
“Mums jāņem vārā, ka ukraiņu sabiedrība Krievijas agresijas rezultātā ir faktiski kļuvusi par saliedētu nāciju, un šis nacionālais saliedējums patlaban arī prezidentam neļauj izdarīt neko tādu, kas būtu ļoti krass pavērsiens,” skaidroja Daukšts.
Viņš norādīja, ka pašlaik, cik zināms, Zelenska komandā ir vairāki ASV izglītību ieguvuši cilvēki, ne prokremliski spēki.
“Zelenskim jāsāk domāt par to, kā nostiprināt savas pozīcijas, samērā nelielo pārstāvniecību parlamentā. Bet tas viņam var izdoties, ja mēs atceramies, ka tādā pašā veidā Latvijā Reformu partija strauji uzblīda un kļuva par ievērojamu spēku uz īsu brīdi,” atgādināja Daukšts.
Līdzīgi arī Volodimira Zelenska gadījumā. Ir arī prognozes, ka daudzie jaunievēlētā prezidenta solījumi var izrādīties nepiepildāmi.
KONTEKSTS:
Svētdien, 21.aprīlī, Ukrainā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvaru guvis aktieris Volodimirs Zelenskis. Pēc 99% balsu saskaitīšanas rezultāti liecina, ka Zelenski atbalstīja 73,21% vēlētāju. Par viņa konkurentu, pašreizējo valsts vadītāju Petro Porošenko nobalsoja 24,46%.
Eksperti atgādina, ka Ukrainā prezidents ir atkarīgs no Augstākās Radas jeb parlamenta. Un pagaidām Zelenska partijai tur nav savas frakcijas. Rudenī gaidāmajās vēlēšanās prezidents var arī negūt tik spožus panākumus kā cīņā par savu amatu.
Prezidenta inaugurācija paredzēta vasaras sākumā.
