Saskaņā ar prokrieviski noskaņoto separātistu sniegto informāciju ir pabeigta smagās militārās tehnikas atvilkšana. Uz frontes līnijas nav palikuši ieroči, kuru kalibrs ir lielāks par 100 milimetriem, paziņoja Luhanskas kaujinieku pārstāvis. Tas īstenots saskaņā ar pamiera vienošanos starp Ukrainas valdību un bruņotajiem kaujiniekiem.
Tā saucamās Luhanskas nacionālās republikas kaujinieki atvilks smago kara tehniku no frontes līnijas ar Ukrainas armiju. „Nenoliedzami, smago kara tehniku mēs esam atvilkuši,” atzinis Luhanskas nacionālās republikas tautas sapulces vadītājs Aleksejs Karjakins.
Viņš gan piebildis, ka „mēs no paša sākuma ievērojām visas vienošanās un vienlaikus runājām, ka atbildēsim uz jebkuru mēģinājumu rīkot apšaudes vai citām provokācijām”.
Karjakins arī uzsvēra, ka Luhanskas kaujinieki ir gatavi sarunām ar Ukrainu Minskā. Tiesa, Ukraina līdz šim ir atteikusies piedalīties jebkādās sarunās ar Doņeckas un Luhanskas kaujinieku līderiem un arī Karjakins atzīst, ka viņam nav tiešu kontaktu ar Ukrainas varas iestādēm.
Par pozitīvām tendencēm ir informējis arī Porošenko.
„Pēdējo 24 stundu laikā nav gājuši bojā vai ievainoti Ukrainas karavīri. Ja pamiers saglabāsies, tas būs liels solis uz mieru un stabilitāti valstī,” paziņoja Porošenko.
Tikmēr Ukrainas Aizsardzības ministrija nolēmusi pastiprināt savus spēkus valsts dienvidos, kā arī dienvidrietumos. „Mums draudi ir ne tikai austrumos, bet arī austrumos. Tur kara vienību skaits ir nevis jāsamazina, bet jāpalielina,” lēmumu pamatojis aizsardzības ministrs Stepans Poltoraks. „Es domāju, ka tur būs ne tikai bataljons, bet vēl lielāki spēki. Tur mums ir draudi no Piedņestras puses, arī dienvidiemm” viņš piebildis.
Jau ziņots, ka pēc ilgiem iedzīvotāju protestiem, februārī gāzts prezidenta Viktora Janukoviča režīms, Janukovičs aizbēga uz Krieviju, bet Maskava, izmantojot politisko nestabilitāti, martā anektēja Krimu un sāka destabilizēt situāciju Donbasā, kur separātisti izveidoja pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas tautas republikas.
Rietumvalstis un Ukraina vaino Krieviju separātistu atbalstīšanā, bet Maskava to noliedz. Aprīlī Kijeva uzsāka pret kaujiniekiem pretterorisma operāciju. 20.septembrī Minskā panākta vienošanās par pamieru, taču sadursmes turpinās, un novembrī separātisti Doņeckā pat sarīkojuši neatzītas vēlēšanās.
