Teritorijas ziņā nebūt ne lielā Portugāle nodrošina devīto lielāko Eiropas Parlamenta deputātu skaitu – 21. Un, kā liecina vairāku Portugāles mediju apkopotā informācija, Portugāles deputāti Eiropas Parlamentā ir bijuši astotie ietekmīgākie, kā arī sestie aktīvākie plenārsēžu apmeklētāji.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas Portugālē notiks vien četrus mēnešus pirms valstī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Tieši tāpēc balsojums par dalību Eiropas Parlamentā tiek uzskatīts par mēģinājumu pirms rudenī gaidāmajām vēlēšanām, un arī priekšvēlēšanu kampaņā vislielākā uzmanība tiek pievērsta tieši nacionālajiem jautājumiem.
Par šīs priekšvēlēšanu kampaņas galvenajām tēmām tiek minēta Eiropas Savienības nākotne pēc 2020. gada Daudzgadu finanšu ietvara, kā arī Eiropas Savienības loma uz globālās skatuves. Taču arī šie jautājumi tiks skatīti caur nacionālo prizmu.
Portugāle bija viena no tām eirozonas valstīm, kas piedzīvoja vienu no lielākajām ekonomiskajām krīzēm, taču, pateicoties bargiem taupības pasākumiem, ir atguvusies no lejupslīdes un izkļuvusi no starptautiskā aizdevuma programmas. Tomēr pēc pašreizējās sociālistu valdības nākšanas pie varas premjerministra Antoniu Koštas valdība ir palielinājusi budžeta izdevumus, palielinājusi minimālās algas, atbalstu uzņēmumiem, vienlaicīgi nepaceļot budžeta deficītu. Lai arī šāda rīcība izraisīja neapmierinātību un bažas Eiropas Savienībā, bloka budžeta noteikumi ir ievēroti, un to, kādi būs patiesie rezultāti, vēl rādīs laiks.
Taču tas ir vairojis kopējo Portugāles pārliecību par saviem spēkiem. Un, atšķirībā no daudzām citām Eiropas Savienības dienvidu valstīm, Portugāle pēdējo gadu laikā nav piedzīvojusi nopietnas izmaiņas politiskās sistēmas jomā. Pēc ļoti smagās ekonomiskās krīzes vietējā politikā joprojām dominē divas galvenās partijas – Sociālistu partija, kas Eiropas Parlamentā darbojas Sociālistu un demokrātu grupā, un Sociāldemokrātiskā partija, kas ir Eiropas Tautas partijas biedre. Abām šīm partijām tiek prognozēti attiecīgi 38 un nedaudz vairāk kā 20 procenti balsu jeb 10 un 6 vietas Eiropas Parlamentā. Abām partijām ir ļoti līdzīga proeiropeiska nostāja jautājumos par tirdzniecību, migrāciju un likuma varu.
Divas līdz trīs vietas Eiropas Parlamentā tiek prognozētas arī Konservatīvajai tautas partijai, kura, atšķirībā no 2014. gada vēlēšanām, ir izlēmusi startēt atsevišķi no Sociāldemokrātu partijas.
Tiek uzskatīts, ka Portugāle ir tikai viena no dažām Eiropas Savienības valstīm, kurās migrācija nebūs viena no centrālajām diskusiju tēmām. Tas tāpēc, ka Portugālē valda politiskā vienprātība par to, ka imigranti ir jāuzņem un viņi ir arī jāintegrē sabiedrībā. Kā nesen EURANET+ diskusijā norādīja EP deputāte no Portugāles valdošās Sociālistu partijas Marija Žoau Rodrigesa, migrācija tomēr ir izrādījies pamatīgs izaicinājums Eiropas Komisijai, kurai bija nepieciešams īstenot vairākus blakus pasākumus, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi bēgļus uzņemošajās valstīs.
''Ja mēs vēlamies, lai visas dalībvalstis uzņem bēgļus un piedalās imigrantu integrācijā, mums arī jāsniedz visām dalībvalstīm reālas iespējas atgriezties pie izaugsmes, investīcijām un jaunām darbavietām. Jo, kā lai tās pienācīgi uzņem bēgļus, ja to pašu pilsoņiem ir grūtības atrast darbu, vai saņemt labākus darba apstākļus?'' vicāja Rodrigesa.
Marija Žoau Rodrigesa arī atzinīgi novērtējusi līdzšinējo Eiropas Komisijas darbu no taupības pārejot uz lēnu, bet stabilu izaugsmi. Turklāt daudz uzmanības tiek pievērsts arī jaunu investīciju piesaistīšanai, jeb tā dēvētajam Junkera plānam.
Tikmēr eiroskeptiski noskaņotā Kreisā bloka pārstāve Eiropas Parlamentā Marisa Matiaša uzskata, ka Junkera plāns nesasniegs vājāk attīstītos reģionus. Par to liecinot kaut vai Portugālē īstenotais apjomīgais dzelzceļa infrastruktūras projekts ''Ferrovia 2020''.
''Mēs runājam par investīcijām dzelzceļa līnijās no kohēzijas fondiem un Eiropas struktūrfondiem. No vienas puses, mēs ņemam aizņēmumus, runājam par investīciju plāniem, kas ņems vērā, piemēram, atbalstu privātajai partnerībai. No otras puses, tiek finansēts tikai tas, kas, pēc Eiropas Komisijas domām, nesīs peļņu. Taču daudzi projekti Portugālē nebūs ienesīgi. Junkera plāns ir piemērots dzelzceļam Portugālē un ''Ferrovia 2020'' programmai, taču tas ir plāns, kas nekad pilnībā netiks īstenots un nekad nesasniegs attālākos reģionus,'' spriež Matiaša.
Kreisais bloks ir viena no, iespējams, tikai trijām vai četrām partijām, kura vēl var cerēt uz vietām Eiropas Parlamentā. Bez jau minētajām divām vadošajām partijām vieta tiek prognozēta arī Komunistu partijai. Abas šīs partijas visai kritiski izsakās par kapitālismu un pieaugošo birokrātiju Eiropas līmenī, taču vienlaicīgi abas asi iestājas pret rasismu, ksenofobiju un citur Eiropas Savienībā pieaugošo nacionālistu dienaskārtību. Tieši tāpēc tiek uzskatīts, ka šīs abas partijas nebūs interesanti sadarbības partneri Briseles un Strasbūras galēji labējiem spēkiem. Citu sabiedroto jaunajiem eiroskeptiskajiem spēkiem Eiropas Parlamentā, visticamāk, nebūs, jo,
kā norāda politikas komentētāji, pašreizējā politiskajā situācijā Portugāle uz citu kaimiņvalstu fona izceļas ar vēl kādu lietu, proti, Portugālē faktiski nav galēji labējo politisko spēku. Un tas tiek skaidrots ar ilgajiem autoritārā režīma gadiem.
Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā vēl jāpiemin arī tas, ka Portugāle ir viena no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas iestājas par aktīvāku cīņu pret klimata pārmaiņām un lielākām Eiropas Savienības investīcijām šajā jomā. Laikā, kad cīņa ar klimata pārmaiņām arvien aktīvāk tiek apspriesta dažādos sabiedrības līmeņos, īpaši Portugāles valdošajām partijām glaimojošs varētu būt fakts, ka tieši Portugālē pērn novērots lielākais CO2 izmešu kritums Eiropas Savienībā – par 9 procentiem. Latvija šajā sarakstā atrodas otrā galā ar lielāko izmešu pieaugumu visā Eiropas Savienībā.
