Grozījumus patlaban skata parlamentā, un iesniegti daudzi priekšlikumi – gan politiski, gan sociālekonomiski. Vienā grozījumu paketē var būt gan premjera pilnvaru paplašināšana, gan Putina vadītās Valsts padomes pilnvaru nostiprināšana, gan pensiju un algu apmēra nostiprināšana konstitūcijā.
Putins tikko iesniedza vēl papildu priekšlikumus par laulības definēšanu kā savienību starp vīrieti un sievieti un ticības Dievam pieminēšanu.
Kaut viņš pats to noraida, opozīcija uzskata, ka ar šiem grozījumiem un politiskajiem manevriem Putins vēlas palikt pie varas arī pēc 2024. gada.
“Es to uzskatu par specoperāciju, kuras mērķis ir nodrošināt, ka Putins paliek pie varas uz visiem laikiem, kamēr ir dzīvs. Mēs tam nepiekrītam,” pauda opozicionārs Iļja Jašins.
67 gadus vecais Putins prezidenta un premjerministra amatos pie varas Krievijā atradies 20 gadus. Jautājumā, vai viņam vajadzētu turpināt arī pēc pašreizējā pilnvaru termiņa, iedzīvotāji ir sašķelti vienādās daļās, liecina Levadas centra jaunākā aptauja.
“Par izmaiņām konstitūcijā nedomāju. Domāju, prezidents ir jāmaina,” atzina Maskavas iedzīvotājs Ivans.
“Jā, viņš pacēla valsti, bet tūlīt arī iedzina stūrī,” sacīja Aleksandrs.
“Kā cilvēks viņš man patīk – viņš ir zinošs, gudrs. Var visu izdarīt, bet negrib,” sprieda Maskavas iedzīvotāja Maija.
Eksperti norāda, ka patlaban grozījumi vēl tiek skatīti, tiek iesniegti jauni priekšlikumi, un pagaidām grūti spriest, kāds būs gala variants. Taču skaidrs, ka Krievijā gaidāmas būtiskas izmaiņas.
“Patlaban tiek sagatavota politiskā un institucionālā konstrukcija, kas Krieviju ievedīs nākamajā politiskajā ciklā. Putins tiltu uz to sāk būvēt tagad. Kad tilts būs gatavs, tad arī varēsim spriest par tālāko,” norādīja politologs Boriss Makarenko. “Nešaubos, ka viņam arī [pēc prezidentūras beigām] būs liela politiskā ietekme. Bet tā nebūs balstīta uz amatu. Tā būs balstīta uz viņa autoritāti kā pašreizējas politiskās elites paaudzes radītajam.”
Levadas centra sociologs Deniss Volkovs savukārt sacīja, ka “prezidenta darbības amatā novērtējums ir stabili augsts un pat pieaudzis. Bet viņa personīgais uzticības reitings - Putinam kā politiķiem - un gatavība balsot par viņu kā prezidentu ir kritusies – pamazām, bet pastāvīgi”.
“Varbūt tāpēc pieņemts lēmums par izmaiņām, ka tās varētu dot Putinam laukumu manevram un viņa iespēju loks paplašināsies,” pieļāva Volkovs.
Aptaujas liecina, ka grozījumus attiecībā uz sociāliem jautājumiem, kā attiecībā uz pensiju indeksāciju un atalgojumu, atbalsta 90% krievu, bet politiskās izmaiņas vairs nav tik populāras.
Parlaments grozījumus trešajā un galīgajā lasījumā varētu atbalstīt jau nākamnedēļ. Bet tos parakstīt Putins plānojot 18. martā – Krimas aneksijas gadadienā. Bet tautas nobalsošana esot iecerēta aprīlī.
