Šajās dienās izskan arvien jaunas ziņas par gadījumiem, kad Krimā prokrieviskie spēki piekāvuši Ukrainu atbalstošus aktīvistus, kā arī žurnālistus. Tas gan nekavēja šosvētdien gaidāmā referenduma pretiniekus pirmdien pulcēties jaunā protesta akcijā pie Krimas tatāru televīzijas ēkas. Tas ir vienīgais Ukrainu atbalstošais televīzijas kanāls, kuram vēl ļauts translēt savas pārraides Krimā. "Mēs joprojām pieslēdzamies tiešraidēs, lai tauta saprastu patiesos notikumus, kas pašlaik risinās Krimā. Taču - kā cīnīties pret visu šo? Pasakiet, kā mums, žurnālistiem, cīnīties ar bruņotiem cilvēkiem?" saka "ATR" televīzijas producents Aiders Mudorasilovs.
Krimas jaunā valdība apgalvo, ka svētdien gaidāmajam referendumam notiekot gatavošanās svinīgā gaisotnē un iedzīvotāji esot priecīgi par iespēju lemt par pievienošanos Krievijai. Taču ne visi Krimas iedzīvotāji šim viedoklim piekrīt. "Kurš gan pašlaik Krimā nebaidās par savu drošību! Tagad cilvēki ļoti reti vakaros iziet ārā uz ielas. Tur patrulē nezināmas izcelsmes cilvēki ar ieročiem, kurus tāpēc faktiski var uzskatīt par teroristiem. Bet pie varas pašlaik ir bandīti," saka Krimas iedzīvotāja Viktorija.
Protesti ar periodiskiem vardarbības uzliesmojumiem notiek laikā, kad jaunā Krimas pārvalde ar neoficiālu Krievijas atbalstu turpina konsolidēt savu varu pussalā. Pirmdien prokrieviskie spēki pārņēmuši kontroli pār militāro hospitāli un vēl vienu militāro bāzi, kas atrodas starp Simferopoli un Sevastopoli. Iepriekš tika ziņots, ka šīs bāzes komandieris esot sagūstīts. Pirmdien viņam ļauts telefoniski sazināties ar sievu, taču viņš joprojām esot nebrīvē.
Tikmēr ASV nosūtījušas uz Ukrainas kaimiņvalsti Poliju divpadsmit F16 iznīcinātājus un 300 karavīrus, kas pirmdien piedalīsies militāros manevros. Tiek uzsvērts, ka mācības jau iepriekš bija plānotas, taču spriedzes dēļ Krimā tās paplašinātas un pagarinātas. Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks paziņojis - kara lidmašīnas esot atbilde Krievijas agresijai Ukrainā un pieaugošajai militārajai aktivitātei Kaļiņingradā. Baltijas valstu gaisa telpā patrulē F-15 iznīcinātāji, bet Polijas gaisa spēki kontrolē 48 F-16 lidmašīnas.
Kijevā Ukrainas ārlietu ministrs Andrejs Deščica paziņoja, ka jaunā valdība ir gatava apspriest reģionu autonomijas un etnisko minoritāšu tiesību paplašināšanu, taču tad ir jāsēžas pie sarunu galda. Savukārt premjers Arsēnijs Jaceņuks pieļāvis, ka var runāt par Krimas autonomijas paplašināšanu, bet viņš norādīja, ka šādas sarunas nav iespējamas „zem krievu automātu stobriem", un viņiem vispirms jāatgriežas savās bāzēs.
Pirmdien Ņujorkā paredzēta vēl viena ANO Drošības padomes ārkārtas sēde. Krievija esot sagatavojusi savus priekšlikumus Ukrainas krīzes atrisināšanai, lai situācija tajā atbilstu starptautiskajām tiesībām un tiktu ņemtas vērā visu tās pilsoņu intereses. Par to pirmdien paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Viņš arī paziņoja, ka ASV partneru priekšlikumi par Ukrainas krīzes noregulējumu nav apmierinoši, jo tajos ir runa par konfliktu starp Maskavu un Kijevu un tie ir formulēti notikušu faktu formā. Kremlis šādu nostāju noraida.
Tostarp izskanējis, ka līdzšinējais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs rīt grasās nākt klajā ar paziņojumu Krievijas dienvidrietumu pilsētā Rostovā pie Donas. Viņš publiski nav parādījies vairāk nekā nedēļu kopš savas pēdējās preses konferences tajā pašā pilsētā. Kremlis viņu joprojām uzskata par leģitīmu prezidentu, kaut gan Krievijas prezidents Vladimirs Putins arī atzinis, ka Janukovičam vairs nav ne varas, ne politiskās nākotnes.
