Atgriešanās Krievijā
Ar Žannu Ņemcovu Latvijas Radio tikās maijā Tallinā, Lennarta Meri konferencē. Dažus mēnešus pēc viņas tēva, opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavības 2015. gada februārī, bažījoties par savu drošību, Žanna Ņemcova pameta Krieviju un kopš tā laika dzīvo Vācijā. Strādā medijā DW, kur vada savu televīzijas programmu – “Немцова.Интервью”.
Pirms četriem gadiem Vācijā dibināja Borisa Ņemcova Brīvības fondu. Kopš tā laika dzimtenē viņa nav bijusi. „Krievijā man nav ko darīt,” sacīja Ņemocva:
“Atgriezties Krievijā varu vienmēr. Esmu Krievijas pilsone. Bet man ir svarīgi, lai tur es sevi varētu realizēt profesionāli. Taču tas nav iespējams. Protams, vēl ir cilvēki, kas pārstāv neatkarīgo žurnālistiku. Televīzijā šādu cilvēku nav, mums nav neatkarīgas televīzijas. Tas ir, ja runājam par [tradicionālo] televīziju, nevis par interneta televīziju. Gluži vienkārši man tur nav profesionālu perspektīvu. Ir arī skaidrs – ja mēs Ņemcova fondu reģistrēsim Krievijā, tam uzreiz piemēros likumu par „ārvalstu aģentiem”, jo finansējums nāk no Eiropas. Tas uzreiz nobloķēs visu fonda darbību.
Tādēļ teikšu, ka es sev redzu dzīvi Krievijā, bet tikai tad, kad tur būs brīvības. Kamēr brīvību nav, man tur nav ko darīt,” atzina žurnāliste.
Putina reitingi
Sarunā Ņemcova arī pievērsa uzmanību Krievijas iedzīvotāju uzticēšanās līmenim prezidentam Vladimiram Putinam – viņa reitingi pēdējos mēnešos nokritušies līdz zemākajam līmenim kopš pagājušās desmitgades vidus.
„Manuprāt, to primāri izraisīja pensionēšanās vecuma paaugstināšana. Tas cilvēkos izraisīja diezgan nopietnu neapmierinātību. Arī dzīves līmenis krīt, reālie ienākumi nepieaug. Tas viss pastiprina neapmierinātību,” sacīja Ņemcova.
Viņa norādīja, ka Krievijā notiek lokālie protesti: “Bija gan protesti par atkritumiem, gan protesti Jekaterinburgā. Pirmkārt, tās ir sociālekonomiskās problēmas. Otrkārt, netiek ņemts vērā cilvēku viedoklis.”
“Redzami mainījusies arī attieksme pret Krimu – vairs nav tās eiforijas. Un tas ir saprotams – šāds emocionālais lādiņš nevar saglabāties visu mūžu.
Acīmredzot patlaban nav tādas idejas, kāda bija Krima, kas varētu mobilizēt cilvēku pulcēties prezidenta figūras atbalstam.
Bet vienlaikus jūs taču saprotat, ka tas ne par neko vēl neliecina. Piemēram, [Venecuēlas prezidents Nikolass] Maduro – cik tur bija, 95% cilvēku ir pret viņu? Un tik un tā nekādi nevar viņu nogāzt, atņemt varu. Līdz ar to [atbalsts Putinam], vai tie ir 60% vai 80% - tie ir pieņemami skaitļi,” pauda Ņemcova.
“Likuma ietvaros”
Vai Putins, kopš pirms gada sāka savu ceturto prezidentūras termiņu, ir kaut kādā veidā mainījis nostājas un uzsvarus? „Manuprāt, viņš galīgi nav mainījies. Ja nu vienīgi hokeja mačā iemeta desmit ripas. Ziniet, man ir pilnīgi neinteresanti viņu klausīties. Viņš neko jaunu nesaka, un es nekādas jaunas, svaigas idejas neredzu. Ko viņš jaunu pateiks? Interesanti būtu dzirdēt, kad viņš aizies vai ko izvēlēsies par savu pēcteci. Bija lielisks video apkopojums, kurā redzams, ka viņa atbildes modelis uz daudziem jautājumiem ir ļoti līdzīgs. „Medūzā” bija šāds īss video, kas sastāvēja no vienas un tās pašas frāzes, kuru atkārtoja Putins – „likuma ietvaros”. Lūk, viņam viss ir „likuma ietvaros”.
Acīmredzot Krievijā pieņēmuši tik daudz represīvu likumu, ka jā, viss nu ir „likuma ietvaros”.
Un to viņš visu laiku atkārto, ka nav kur steigties, tūlīt ar visu tiksim galā. Bet izmeklēšanu par mana tēva slepkavību viņi līdz galam tā arī nenoveda. Un tas man ir rādītājs, turklāt [Putins] to solīja izdarīt. Tad ko man viņu klausīties?” sacīja nogalinātā opozicionāra meita.
Viņa norāda uz vēl kādu aspektu tēmā par Putina piesauktajiem „likuma ietvariem”: „Likuma rāmis savelkas. Tas jau kļuvis par „likuma spīlēm”. Lūk, Krievijā ir likums par necieņu pret varasiestādēm. Un es nezinu, es tagad esmu likuma ietvaros vai neesmu. Es tagad pateicu kaut ko, kas var tikt novērtēts kā necieņas izrādīšana pret varasiestādēm.”
Vai būs pēctecis un kāds?
2024. gadā noslēgsies pašreizējais Putina termiņš prezidenta amatā, un saskaņā ar pašreizējo konstitūciju viņš kandidēt vairs nevarēs. Ir vairāki iespējami scenāriji, kas varētu notikt 2024 gadā.
Taču Ņemcova atzīst, ka prognozēt, kas tieši, ir grūti: „Es nezīlēju kafijas biezumos. Būs sarežģīti. Ir daudz interešu. Krievija ir liela valsts, runa ir par ļoti lielu naudu, par ļoti daudzu Putina loka cilvēku finanšu interesēm. Pie esošās varas mēs jau 20 gadus gaidām pārmaiņas uz labāko pusi. Bet ir ļoti daudz nezināmo faktoru. Kā viņi izlems, kurš būs pēctecis, un vai vispār tāds būs? Kāda loma būs Putinam pēc 2024. gada? Grūti spriest. Bet būs ļoti grūti kaut ko mainīt tā iemesla dēļ, ka ir iesaistītas ļoti lielas intereses.”
Par Ņemcova slepkavību
Ņemcovas tēvs, opozīcijas līdera Boriss Ņemocs tika noslepkavots Maskavas centrā 2015. gadā. Par viņa slepkavību notiesāti pieci čečeni, taču organizētāji un pasūtītāji nav atrasti
„Un arī neatradīs. Es uzskatu, ka noziegums ir atklāts. Viņi [izmeklētāji] visu var, bet negrib. Es nezinu, kas stāv [aiz slepkavības], jo Izmeklēšanas komiteja neiepazīstina ar savas pilnās izmeklēšanas rezultātiem. Ir ģenerālleitnants Igors Krasnovs, kurš pašā sākumā bija izmeklēšanas grupas vadītājs. Viņš ir ļoti labs izmeklētājs, kurš izmeklē tieši skaļas krimināllietas. Intervijā laikrakstam “Kommersant” viņš teica – izmeklēšanā esam guvuši panākumus, bet jums par to neko neteiksim. Es uzskatu, ka viņi visu pilnībā ir atklājuši. Taču nezinu šos izmeklēšanas rezultātus, man nav faktoloģiskā pamata, tādēļ man ir grūti runāt par [slepkavības] organizētājiem un rīkotājiem.
Liels solis uz priekšu būtu, ja tiktu nosaukti pasūtītāju vārdi. Kas attiecas uz saukšanu pie atbildības – tas atkarīgs, kad šie vārdi tiks nosaukti.
Ja pēc 50 gadiem, tad man ir visai lielas šaubas, ka viņus vēl varēs saukt pie atbildības,” sacīja Ņemcova.
