Jau februārī Putins atzina tā saukto Doņeckas un Luganskas "tautas republiku" neatkarību. Nu tām pievienojušās arī okupētās Hersonas un Zaporjižas daļas.
Parakstot dekrētu par šo teritoriju "neatkarību", Putins, ierasti melīgi atsaucās uz it kā izskanējušo "tautas gribas izpausmi", kā arī "starptautisko tiesību principiem un normām".
Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs iepriekš vēstīja, ka par jauno Ukrainas teritoriju aneksiju Krievija paziņos piektdien, 30. septembrī, svinīgā ceremonijā Kremlī.
Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau iepriekš bija teicis – ja Krievija mēģinās uz nupat notikušo pseidoreferendumu pamata šīs teritorijas anektēt, tas nozīmēs jebkādu sarunu izbeigšanu ar Maskavu.
ANO Drošības padome piektdien balsos par rezolūciju, kas nosoda tā sauktos "referendumus" par vairāku Krievijas okupēto Ukrainas apgabalu daļu aneksiju.
Rezolūcijas projektu ir izstrādājušas ASV un Albānija, un precīzs tā saturs vēl nav publiskots. Tā kā Krievijai ir veto tiesības Drošības padomē, tur šo rezolūciju neizdosies pieņemt, bet tā pēc tam var tikt iesniegta balsojumam ANO Ģenerālajā asamblejā.
Ierosinātā rezolūcija nosodīs šos pseidoreferendumus un aicinās dalībvalstis "neatzīt nekādu mainītu Ukrainas statusu un uzlikt par pienākumu Krievijai izvest savu karaspēku no Ukrainas", paziņoja ASV vēstniece ANO Linda Tomasa-Grīnfīlda.
Lai gan ir skaidrs, ka Krievija uzliks veto šai rezolūcijai, galvenā uzmanība tiks pievērsta Indijas un Ķīnas reakcijai.
KONTEKSTS:
Krievijas okupētajā Ukrainas teritorijā no 23. līdz 27. septembrim notika pseidoreferendumi par pievienošanos Krievijai.
Ukraina un rietumvalstis nosodījušas pseidoreferendumu rīkošanu okupētajās Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu daļās.
Ukrainas amatpersonas iepriekš norādījušas, ka pseidoreferendumi pamatā vajadzīgi Krievijas sabiedriskās domas ietekmēšanai, lai pēc sakāvēm kaujas laukā Ukrainā attaisnotu mobilizāciju.
