Iepriekš neizziņotā vizītē Putins apmeklēja Hemeimimas aviācijas bāzi, kur viņu sagaidīja Sīrijas autoritārais līderis Bašārs al Asads.
Tieši Krievijai Asads lielā mērā var pateikties par sava amata saglabāšanu pēc “arābu pavasara” protestiem un pilsoņu kara sākšanās. Apmaiņā pret militāro atbastu Krievijai ļāva uzcelt Hemeimimas aviobāzi. Tika arī saglabāta pieeja Tartusas ostai, kas ir vienīgais Krievijas flotes atbalsta punkts Vidusjūras reģionā.
Putina vizīte Sīrijā notiek neilgi pēc tam, kad Krievija paziņoja par teroristiskā grupējuma “Daīš” jeb “Islāma valsts” kaujinieku pilnīgu sakāvi visā Sīrijas teritorijā. Tiesa, joprojām tiek ziņots par atsevišķām sadursmēm.
Televīzijā pārraidītajā uzrunā aviobāzē Putins uzsvaru lika uz cīņu pret tādu džihādistu grupējumu kā “Daīš” jeb „Islāma valsts”: „Nedaudz vairāk nekā divos gados Krievijas bruņotie spēki kopā ar Sīrijas armiju sagrāva viskaujasspējīgāko starptautisko teroristu grupējumu.
Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu - būtiska Krievijas militārā kontingenta daļa, kas atrodas Sīrijas Arābu Republikā, atgriežas mājās, uz Krieviju.”
Sīrijas prezidenta Bašara al Asada silti uzņemtais Putins pauda, ka Krievija ir palīdzējusi Sīrijai sakaut “visvairāk kaujas spējīgo starptautisko teroristu grupu”, ar to domājot “Daīš”. “Mūsu dzimtene jums pateicas, mani draugi,” Putins sacīja, vēršoties pie Sīrijā dienējošajiem karavīriem. “Lai jums drošs ceļš mājup! Es pateicos jums par jūsu kalpošanu!” teica Krievijas vadītājs.
Jānorāda, ka ar līdzīgu paziņojumu par bruņoto spēku izvešanu Putins nāca klajā arī pērn, tomēr Krievijas militārās operācijas Sīrijā turpinājās.
Arī tagad Maskava norādīja, ka Hemeimimas bāzē paliks aviācija un pretgaisa aizsardzības iekārtas.
Krievijas kontingents turpinās uzturēties arī Vidusjūras krastos esošajā Tartusas bāzē. Putins brīdināja, ka Krievija atvairīs jebkādus uzbrukumus, ja kaujinieki atkal aktivizēsies.
Jāpiebilst, ka arī Savienotās Valstis paziņojušas, ka Sīrijā atstās kurdu atbalstam nosūtīto militārpersonālu tik ilgi, cik nepieciešams. Vašingtona to pamatoja ar nepieciešamību nodrošināt, lai džihādistu grupējums „Daīš” neatgrieztos.
Tiekoties ar Sīrijas prezidentu Asadu, Putins viņam teica, ka Krievija kopā ar Irānu un Turciju vēlas strādāt, lai sešu gadus kara plosītajā valstī palīdzētu nest mieru. Vienlaikus Ženēvā turpinās miera sarunas starp Asada valdības un opozīcijas delegācijām, taču joprojām bez taustāma rezultāta.
Krievijas prezidents Putins pirmdien devies diplomātiskajā maratonā, pēc Sīrijas apmeklējot arī Ēģipti un tad Turciju, cenšoties vairot Maskavas ietekmi reģionā. Kairā Putinu sagaidīja Ēģiptes prezidents Abdelfatahs al Sisi, abi parakstīja vienošanos par Ēģiptes pirmās atomelektrostacijas būvēšanu.
Nesen Maskava arī paziņoja, ka vēlas atļauju Krievijas kara lidmašīnu lidojumiem caur ASV sabiedrotās Ēģiptes gaisa telpu un Ēģiptes kara lidlauku izmantošanu. Daļa analītiķu uzskata, ka šie procesi liecina par Vašingtonas ietekmes mazināšanos gan Ēģiptē, gan plašākā reģionā, kur arābu valstu dusmas tagad izraisījis arī ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums Jeruzalemi atzīt par Izraēlas galvaspilsētu.
Kopumā vairāk nekā sešus gadus ilgajā karā Sīrijā dzīvības ir zaudējuši vairāk nekā 340 000 cilvēku.
