Putins pēc uzvaras sola Krievijai veiksmi; opozicionāri sastrīdas

ĪSUMĀ:

• Vēlēšanās piedalījās 67% balsstiesīgo; Putinu atbalstīja 76% no viņiem.
• Putins pēc pārvēlēšanās pateicās par atbalstu un paziņoja - Krievija ir nolemta veiksmei.
• Spilgtākie opozicionāri Sobčaka un Navaļnijs sastrīdas tiešraidē.
• Novērotāji fiksē nelikumības, vēlēšanu komisija būtiskus pārkāpumus nesaskata.

Krievijas varasiestādēm ir izdevies sasniegt neoficiāli nosprausto mērķi – vēlēšanās ir piedalījušies 67% balsstiesīgo vēlētāju un 76% no viņiem ir nobalsojuši par līdzšinējo prezidentu Vladimiru Putinu. Tādēļ savu ceturto termiņu viņš var uzsākt ar iespaidīgu vēlētāju mandātu.

Putins pateicās par atbalstu un paziņoja, ka Krievija ir nolemta veiksmei.

“Es jūsu balsojumā saskatu atzinību tam, kas pēdējos gados ir paveikts ļoti sarežģītos apstākļos. Es tajā saskatu uzticību un cerību, mūsu cilvēku cerību, ka mēs strādāsim tikpat saspringti, tikpat atbildīgi un vēl rezultatīvāk. Paldies, ka mums ir tik jaudīga, daudzmiljonu komanda. Mūs gaida veiksme!” paziņoja Putins.

Analītiķi norāda, ka savu galveno mērķi šajās vēlēšanās Putins ir sasniedzis.

“Putins vēlējās redzēt labu rezultātu, un viņam tas izdevās. Viņam ir svarīga pārliecinoša uzvara. Ļoti iespējams, ka šis būs pēdējais viņa termiņš, tādēļ Putins prezidenta krēslu vēlas atstāt ar labākajiem rezultātiem viņa karjerā,” pauda Maskavas Karnegi centra analītiķis Aleksandrs Baunovs.

Ņemot vērā, ka viena no Krievijas sabiedrotajām valstīm Ķīna šomēnes mainīja konstitūciju, kas ļauj valsts prezidentam valdīt līdz mūža beigām, netiek izslēgta iespēja, ka Krievija varētu sekot Ķīnas piemēram. Putins gan turpina uzsvērt, ka gaidāmais prezidentūras termiņš viņam ir pēdējais.

Uz žurnālistu jautājumu, vai Putins kandidēs arī 2030. gada vēlēšanās, Putins atbildēja:

“Tas ir diezgan smieklīgi. Jūs domājat, ka sēdēšu šeit 100 gadus? Nē.”

Otro vietu aiz Putina ieņēma komunistu kandidāts Pāvels Grudiņins ar 12% balsu, savukārt trešajā vietā ir Liberāldemokrātiskās partijas ilggadējais līderis Vladimirs Žirinovskis ar vairāk nekā 5,5% balsu.  Savukārt liberālāk noskaņotajiem kandidātiem - partijas “Pilsoniskā iniciatīva” pārstāvei Ksenijai Sobčakai un “Jabloko” līderim Grigorijam  Javļinskim atbalstu pauda apmēram 1,5% un 1% balsotāju.

Spilgtākā opozīcijas kandidātu reakcija ir nākusi no Ksenijas Sobčakas un Alekseja Navaļnija. Sobčaka bija negaidīti ieradusies pie Navaļnija un interneta tiešraidē uzaicināja viņu pievienoties topošajai opozīcijas partijai. Tomēr Navaļnijs no tā ir atteicies un apvainojis Sobčaku liekulībā. Opozīcijas politiķis uzskata, ka Sobčaka nav pietiekami runājusi par Putina korumpētību un ka viņa ir viens no valdošās sistēmas rīkiem.

Tāpat Navaļnijs ir sacījis, ka Sobčaka viņam esot apgalvojusi, ka viņai ir piedāvāta nauda par kandidēšanu vēlēšanās.

Strīds starp Navaļniju un Sobčaku tiešraidē ilga aptuveni pusstundu. Pēc tam viņa iznāca manāmi sarūgtināta.

“Ja kāds man nākamreiz prasīs, kādēļ opozīcija nevar apvienoties, es vienkārši norādīšu viņiem saiti uz šī ētera ierakstu,” sacīja Sobčaka.

“Tie ir pilnīgi meli. Mums nekad nav bijis šādas sarunas, un man ir šausmīgi sāpīgi, ka Aleksejs to tagad izdomā. Saprotiet, tiek atkal mēģināts sagrozīt manus vārdus. Vai ir bijusi saruna par naudu? Protams, ka tāda ir bijusi. Un es pat vārdus esmu viņam nosaukusi. Bet runa jau ir nevis par to, ka man ir samaksāts par dalību vēlēšanās, bet gan par to, ka esmu atradusi kampaņas sponsorus. Ir taču atšķirība, vai ne?” skaidroja Sobčaka.

Rezultāti liecina, ka Sobčaka ir saņēmusi aptuveni 1,5% balsu. Navaļnijam netika ļauts kandidēt šajās vēlēšanās, jo viņš iepriekš ir tiesāts.

Balsošanas laikā opozīcijas novērotāji fiksējuši arī lielu pārkāpumu skaitu. Novērošanas kameras ir ierakstījušas, kā iecirkņu darbinieces vairākās vietās ir iemetušas urnās biļetenu čupas. Citur vēlētājiem rokās bija vairāki biļeteni. Cilvēkus arī spieda piedalīties balsošanā, vedot tos ar autobusiem no valsts un pašvaldību uzņēmumiem vai liekot par to atskaitīties priekšniekiem. Arī vairāku augstskolu studenti ir bijuši spiesti balsot, jo viņiem liekts noprast, ka citādi būs problēmas ar eksāmeniem. Pastāv arī aizdomas, ka daudzviet cilvēkiem tika ļauts balsot vairāk nekā vienu reizi.

Tomēr Centrālā vēlēšanu komisija saka, ka būtisku pārkāpumu neesot bijis. Tiesa, piecos vēlēšanu iecirkņos rezultāti ir anulēti. Divos vēlēšanu iecirkņos bijušas problēmas ar vēlēšanu urnām, savukārt citos fiksēti citi pārkāpumi.

"Centrālā vēlēšanu komisija strādāja efektīvi un caurspīdīgi balsošanas laikā, taču vēlēšanu procesā nebija nekādas konkurences – pamatbrīvību ierobežošanas dēļ un tā dēļ, ka atteicās reģistrēt vairākus prezidenta amata kandidātus. Aktīvisti tika aizturēti.

Mēs saņēmām informāciju par spiedienu uz vēlētājiem," sacīja EDSO novērošanas misijas koordinators Maiks Georgs Links.

Šodien galvenais jautājums ir – kas ar Krievijas iekšpolitiku un ārpolitiku notiks pēc Putina pārapstiprināšanas.

"Valdošajai elitei tagad, pēc vēlēšanām, būs iespēja ieviest jau sen nepieciešamas un ļoti nepopulāras reformas, lai pārvarētu ekonomisko krīzi un stagnāciju. Visticamāk, augs arī protesta akciju skaits, un vara tam jau gatavojas – ja pirms vēlēšanām mēs redzējām valsts labo seju, tagad būs citādi...," uzskata Ekonomikas augstskolas profesors Nikolajs Petrovs.