Lai arī sadursmes uz zemes Sīrijas otrajā lielākajā pilsētā Alepo joprojām turpinās, jau divas dienas Krievijas un Sīrijas gaisa spēki neveic pilsētai uzlidojumus.
Krievijas prezidents solīja neveikt uzlidojumus Alepo tik ilgi, kamēr vien Sīrijas valdība spēki nesaskarsies ar pilsētā paslēpušos bandītisko formējumu aktivizēšanos.
Šādu rīcību var uzskatīt par gatavošanos ceturtdien gaidāmajam pamieram, ko izsludinājusi Krievija un Sīrijas spēki.
Sākotnēji bija paredzēts, ka uguns pārtraukšana turpināsies astoņas stundas – no astoņiem rītā līdz četriem pēcpusdienā, taču pēc ANO izteiktās kritikas, ka ar šo laiku ir par maz, lai piegādātu civiliedzīvotājiem viņiem nepieciešamo humāno palīdzību, Maskava ir nolēmusi pagarināt pamieru līdz 11 stundām.
Pamiera laikā civiliedzīvotājiem tiks atvērti seši koridori pilsētas pamešanai, bet kaujinieki to varēs izdarīt pa diviem koridoriem. Krievija ir paziņojusi, ka šī ir iespēja mērenās opozīcijas kaujiniekiem atdalīties no džihādistu kaujiniekiem.
Eksperti uzskata, ka Krievijas lēmums izsludināt pamieru ir saistāms ar rietumvalstu izdarīto spiedienu un šis spiediens, visticamāk, turpināsies.
Bet Putins sagaida, ka ASV atzīs Krievijas līdz šim veiktos uzlidojumus par cīņu pret teroristiem, kas esot jānošķir no mērenās opozīcijas.
Ceturtdien, 20.oktobrī, pie Alepo “humānās pauzes” 11 stundu laikā iedzīvotāji un kaujinieki varēs pamest Alepo austrumu rajonus.
Rietumvalstis aicināja Maskavu un Damasku pagarināt šo pamieru. Iepriekš Krievijas spēkiem un to sabiedrotajiem Sīrijā tika pārmests, ka uzlidojumi vērsti nevis tikai pret teroristiem, bet galvenokārt pret mēreno opozīciju un civiliedzīvotājiem.
ASV skeptiska
Tikmēr ASV Sīrijas konflikta jautājumā nelolo cerības par drīzu un stabilu vienošanos ar Krieviju un tās sabiedrotā Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu. ASV valsts sekretārs Džons Kerijs atzinis, ka pusēm neesot uzticības.
“Ja Krievijai un Asadam izdosies ieņemt Alepo, tas nemainīs šī kara fundamentālo dinamiku. Ja jums nav politisku risinājumu, jūs nevarat panākt mieru,” sacīja Kerijs.
“Un tas Krievijai ir jāsaprot, tā nevar lietas padarīt labākas, tas padara situāciju tikai ļaunāku. Mēs piedāvājam Krievijai nodrošināt ilgu uguns pārtraukšanu, tad var veikt sarunas ar cilvēkiem par tālākiem risinājumu. Bet katru reizi, kad noteikts pamiers, viņi pēc neilga laika atkal uzmet bumbas tiem cilvēkiem, kas izlēmuši pievienoties pamieram,” pauda Kerijs.
Kerijs norādījis, ka sarunās par konflikta noregulējumu iesaistītās puses nevar paļauties uz vienošanos izpildi. Ir izgāzušies jau divi pamiera līgumi. Līdz ar to neesot tikpat kā nekādu cerību, ka šonedēļ Ženēvā gaidāmajās kārtējās sarunās starp ASV un Krieviju tiks panāktas nopietnas vienošanās.
Kerijs norādīja, ka Krievijai par saviem starptautisko normu pārkāpumiem būs jāatbild.
Olands un Merkele atkal runā par sankcijām
Arī Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas kanclere Angela Merkele brīdinājuši, ka neizslēdz sankciju noteikšanu pret Krieviju par Alepo pilsētas bombardēšanu. “Jebkas, kas var palīdzēt izdarīt spiedienu, var būt noderīgs,” pasvītroja Olands.
Francijas un Vācijas līderi nāca klajā ar šo brīdinājumu dažas stundas pirms Briselē paredzētās Eiropas Savienības valstu vadītāju sanāksmes.
Olands un Merkele kritizēja Putinu par Krievijas armijas īstenoto Alepo bombardēšanu. Francijas prezidents to nosauca par kara noziegumu, bet Vācijas kanclere nosodīja gaisa triecienus pret šo pilsētu kā "necilvēcīgus un nežēlīgus".
Situācija Sīrijā un Krievijas loma tajā būs arī viens no jautājumiem, ko 28 Eiropas Savienības valstu līderi gatavojas apspriest ceturtdien un piektdien notiekošajā samitā Briselē. Tomēr šeit galvenais uzsvars tiks likts uz iespējām palīdzēt Sīrijas iedzīvotājiem, sacīja Merkele.
Jau ziņots, ka Krievijas un Sīrijas gaisa spēki pārtrauca uzlidojumus nemiernieku kontrolētajai Alepo daļai otrdien desmitos no rīta, otrdien, 18.oktobrī.
Iepriekš izskanēja, ka rietumvalstis varētu apsvērt iespēju ieviest jaunas sankcijas pret Maskavu saistībā ar Sīrijas opozīcijas kontrolēto Alepo pilsētas rajonu bombardēšanu. Tomēr pēcāk ES noliedza šādu varbūtību.
Pēc pamiera sabrukuma Sīrijas režīms ar Krievijas atbalstu atsāka intensīvus uzlidojumus Alepo pilsētas nemiernieku kontrolētājai daļai un attiecības starp Vašingtonu un Maskavu strauji saasinājās.
Infografika: Sīrijas konflikts – kas, par ko un ar kādu atbalstu karo 
