Vācijas valdības pārstāvis sākotnēji informēja, ka šī trīs valstu vadītāju saruna bija daļa no starptautiskās sabiedrības centieniem izbeigt karu Ukrainā, piebilstot, ka visi trīs vienojušies neizpaust detaļas par šo telefonsarunu, ziņo “Sky News”.
Krievijas uzbrukums Ukrainai, teksta tiešraide
Vairāk lasi, klikšķinot uz bildes:
Zīmīgi, ka pirms šīs sarunas Šolcs runājis ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, norāda “Sky News”.
Francijas prezidenta administrācija vēlāk gan sniedza vairāk informācijas par sarunu, norādot, ka tā bija grūta diskusija. Makrons un Šolcs pieprasījuši noteikt pamieru un pārtraukt karadarbību, pirms sākt diskusiju par turpmākiem soļiem, vēsta BBC.
Putins nav izrādījis nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā, paziņoja Makrona administrācija.
Francijas prezidenta administrācijas paziņojumā arī norādīts, kas varētu sekot tālāk – tuvākajās dienās ES dalībvalstis apspriedīs jaunas sankcijas, un pēdējo dienu notikumi, tai skaitā Mariupoles aplenkums, tiks ņemti vērā. Sankciju mērķis būs iedzīt Putinu stūrī un nodalīt viņu no starptautiskās sabiedrības.
Kāda Francijas amatpersona CNN pauda, ka Putins, šķiet, “apņēmības pilns sasniegt savus mērķus Ukrainā”, taču fakts, ka viņš turpina runāt ar Krievijas un Ukrainas līderiem, norāda, ka “viņš neizslēdz pilnībā diplomātiskā risinājuma iespēju”.
Kremlis tikmēr savā paziņojumā apgalvoja, ka Putins informējis abus valstu vadītājus par situāciju Maskavas un Kijivas sarunās, un atbildēja uz viņu bažām par humāno situāciju.
Kremlis arī paziņoja, ka šajā sarunā Putins nosodījis starptautisko humanitāro likumu pārkāpumus, ko, pēc Maskavas apgalvojumiem, pieļāvusi Ukraina, ziņo AFP. Putins apsūdzējis Ukrainas armiju ķīlnieku sagūstīšanā un civiliedzīvotāju kā dzīvā vairoga izmantošanā. Putins apsūdzējis Ukrainas armiju "ārpustiesas nāvessodos citādi domājošiem", kā arī apgalvoja, ka Ukrainas armija izvieto smagos ieročus pie slimnīcām, skolām un bērnudārziem, lai gan reālā situācija ir pretēja – šādu taktiku piekopj tieši krievu spēki, lai pa tiem netiktu doti atbildes triecieni.
Kremļa retorika šajā paziņojumā nav mainījusies – Maskava jau kopš iebrukuma sākuma cenšas savai sabiedrībai notiekošo pasniegt nevis kā karu, kurā Krievijas armija nogalina civiliedzīvotājus, bet gan kā cīņu pret iedzīvotāju apspiešanu.
Tikmēr starptautiskā sabiedrība turpina fiksēt tieši Krievijas armijas pastrādātos kara noziegumus. Piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija apstiprinājusi, kā tās rīcībā ir pierādījumi par kasešu bumbu izmantošanu Krievijas iebrukumā Ukrainā.
Arī Francijas prezidenta birojs vainoja Putinu melos, jo viņš mēģina piedēvēt Ukrainas spēkiem cilvēktiesību pārkāpumus, vēsta AFP. Makrons arī brīdināja, ka Krievijas armijas rīcību var kvalificēt kā kara noziegumus.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
