ĪSUMĀ:
- Baidens uzsver, ka abām valstīm ir labas iespējas uzlabot attiecības, bet ASV negrasās atteikties no saviem principiem.
- Krievijas iejaukšanos citu valstu iekšējās lietās Baidens raksturo drīzāk kā vājuma izpausmi.
- Abi līderi vienojās atjaunot pilnvērtīgas diplomātiskās attiecības, vēstnieki atsāks darbu Maskavā un Vašingtonā.
- Putinam nācās atbildēt uz neērtiem jautājumiem: par Navaļniju, opozīcijas vajāšanu, kiberuzbrukumiem un Ukrainu.
- Baidens uzsvēra, ka ASV arī turpmāk nelokāmi atbalstīs Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību.
Abu līderu sarunas ilga vairākas stundas. Pēc tikšanās Putins un Baidens nolēma rīkot atsevišķas preses konferences. Vispirms uz žurnālistu jautājumiem atbildēja Putins, vēlāk notika arī Baidena preses konference, kas gan bija īsāka nekā Putinam, jo 78 gadus vecais Baidens bija ieradies Ženēvā pēc nedēļu ilga starptautisko sarunu maratona.
Krievijas agresīvā uzvedība liecina par tās vājumu
Baidens atzina, ka abiem līderiem ir unikāla atbildība: veidot attiecības starp "divām spēcīgām un lepnām valstīm, attiecības, kam jābūt stabilām un paredzamām".
Baidens un Putins pēc sarunām izplatīja kopīgu paziņojumu, kurā pausts, ka ASV un Krievija pat brīžos, kad abu valstu attiecības ir saspīlētas, spējušas panākt progresu attiecībā uz kopīgo mērķu sasniegšanu, bruņoto konfliktu un atomkara riska samazināšanu.
"Domāju, ka mums ir labas izredzes ievērojami uzlabot mūsu valstu attiecības, bet tas nenozīmē, ka mēs esam gatavi atteikties no saviem principiem un vērtībām," uzsvēra Baidens.
Baidens pauda viedokli, ka Krievijas rīcība, iejaucoties citu valstu iekšējās lietās un mēģinot ietekmēt vēlēšanu iznākumu demokrātiskās valstīs, patiesībā liecina par Krievijas vājumu un mazina tās ietekmi pasaulē.
Pēc Baidena domām, citu valstu rīcību labāk ir ietekmēt ar uzticības iegūšanu un pozitīvu piemēru. Tikšanās ar Putinu bija sarīkota nedēļu ilgās ASV prezidenta Eiropas turnejas noslēgumā; tās laikā Baidens tikās ar pasaules vadošo demokrātisko valstu apvienību (G7, Eiropas Savienības un NATO) līderiem.
Nedēļas sākumā Baidens tikās arī ar Baltijas valstu līderiem un atkārtoti uzsvēra ASV gatavību nostiprināt NATO un iesaistīties drošības veicināšanā Baltijas reģionā.
"Šīs nedēļas laikā ASV parādīja pasaulei, ka mēs atkal esam kopā ar saviem sabiedrotajiem. Mēs esam izveidojuši skaidru pamatu tam, kā risināt jautājumus, kas saistīti ar Krieviju," secina Baidens.
Nav jāzvēr mūžīga mīlestība
Putins sarunu gaitu novērtēja kā labu. “Domāju, ka nebija nekāda naidīguma. Daudzās jomās mums ir atšķirīgi viedokļi, bet, manuprāt, no abām pusēm bija redzama vēlme saprast vienam otru un meklēt ceļu uz viedokļu tuvināšanos. Saruna bija diezgan konstruktīva,” pavēstīja Putins.
Baidens atzina, ka viņam ar Putinu ir domstarpības daudzos jautājumos, bet ASV politika nav vērsta pret Krieviju. "Es teicu prezidentam Putinam, ka mans darbs nav vērsts pret Krieviju vai kādu citu, tas ir vērsts amerikāņu tautas labā," teica Baidens.
Baidens atzina, ka jauns aukstais karš starp ASV un Krieviju nebūtu ne Vašingtonas, ne Maskavas interesēs.
“Man šķiet, ka kopumā mēs runājām vienā valodā, bet tas nebūt nenozīmē, ka mums noteikti jāieskatās vienam otra dvēselē un acīs, jāzvēr mūžīga mīlestība un draudzība. Nepavisam,” teica Putins.
Tā bija atsauce uz Putina tikšanos ar toreizējo ASV prezidentu Džordžu V. Bušu tieši pirms 20 gadiem, 2001. gada jūnijā, kad Dž.V.Bušs pēc sarunām ar Putinu paziņoja, ka ieskatījies Putinam acīs un redzējis cilvēku ar dvēseli, kam var uzticēties. Pavisam kaut ko citu Putina acīs vēlāk ieraudzīja Baidens, kurš Kremļa saimnieku raksturoja kā “cilvēku bez dvēseles”.
Putins ir pie varas Krievijā jau vairāk nekā 20 gadu, kamēr ASV šajā laikā nomainījušies jau pieci prezidenti (Bils Klintons, Dž.V.Bušs, Baraks Obama, Donalds Tramps un tagadējais Baltā nama saimnieks Baidens).
Vēstnieki atgriezīsies darbā
Baidens un Putins vienojušies pilnā mērā atjaunot ASV un Krievijas diplomātiskās attiecības, kas pēdējos mēnešos bija nonākušas strupceļā, jo abu valstu vēstnieki bija pametuši valsti.
Krievijas vēstnieks pameta ASV pēc tam, kad Baidens martā kādā TV intervijā raksturoja Putinu kā “slepkavu”, kuram nav dvēseles. Savukārt ASV vēstnieks pameta Krieviju aprīlī. Krievija oficiāli atzinusi ASV par vienu no divām valstīm, kas uzskatāmas par "nedraudzīgām" Krievijai (otra ir Čehija). Tagad gaidāms, ka abu valstu vēstnieki atsāks darbu.
Krievijas ieroču žvadzināšana pie Ukrainas robežas, kiberuzbrukumi ASV uzņēmumiem, Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļņija saindēšana un arests, citi cilvēktiesību pārkāpumi – tas viss neveido pamatu labām Krievijas un ASV attiecībām.
Navaļniju raksturo kā parastu noziedznieku
Arī preses konferencē Putinam nācās atbildēt uz daudziem neērtiem jautājumiem, pie kādiem viņš nav pieradis Krievijā, kur prezidentam var piekļūt tikai Kremlim lojālie mediji.
Uz pārmetumiem par Krievijas opozīcijas vajāšanu, Putins atbildēja, ka nevēlas pieļaut, lai Krievijā atkārtojas tādi notikumi kā gada sākumā Vašingtonā, kur iepriekšējā prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji iebruka ASV parlamenta ēkā.
Baidens šo salīdzinājumu nosauca par absurdu. Viņš norādīja, ka ir liela atšķirība starp iebrukumu parlamentā un iziešanu miermīlīgā demonstrācijā, pieprasot brīvas un godīgas vēlēšanas.
Putins arī centās norādīt, ka ASV pietiek savu problēmu, piemēram, masu nemieri pēc afroamerikāņa Džordža Floida slepkavības vai gandrīz katru dienu ASV vērojamie slaktiņi ar šaujamieroču pielietošanu.
.@ABC News' @rachelvscott to Russian Pres. Putin: "The list of your political opponents who are dead, imprisoned or jailed is long...and you have now prevented anyone who supports [Alexey Navalny] to run for office.
— ABC News (@ABC) June 16, 2021
"So my question is, Mr. President: what are you so afraid of?" pic.twitter.com/EMNnaRLLbO
Vaicāts par pagājušogad saindēto Krievijas opozīcijas līderi Navaļniju, kurš šobrīd atrodas ieslodzījumā, Putins viņu raksturoja kā noziedznieku, kurš vairākkārt pārkāpis likumu. “Viņš labi zināja, ka izsludināts meklēšanā, tomēr atgriezās Krievijā, jo gribēja, lai viņu apcietina,” apgalvo Putins.
Baidenam tika vaicāts, kas notiktu, ja Navaļnijs ieslodzījumā nomirtu, un ASV prezidents atbildēja, ka šāds iznākums būtu smags trieciens pirmkārt jau pašai Krievijai.
Baidena un Putina sarunās tika runāts arī par situāciju Ukrainā. Putins pauda viedokli, ka konflikta risinājums jāmeklē, balstoties uz Minskas vienošanos. Vaicāts, vai sarunās tiks spriests arī par iespējamo Ukrainas pievienošanos NATO, Putins teica, ka šis jautājums skarts netieši.
Baidens uzsvēra, ka ASV arī turpmāk nelokāmi atbalstīs Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību.
Putins pirms tikšanās ar Baidenu nievājoši izteicās par NATO aliansi, ko viņš raksturoja kā “aukstā kara rudimentu”. “NATO radās aukstā kara laikmetā, bet īsti nav skaidrs, kādēļ tā eksistē mūsdienās,” intervijā telesabiedrībai “NBC” teica Putins.
