Raidsabiedrība BBC vēsta, ka saskaņā ar Krievijas likumiem karastāvokļa režīma gadījumā var veikt iedzīvotāju piespiedu evakuāciju, ierobežot izceļošanu, ieviest komandantstundu, kā arī iesaistīt iedzīvotājus darbos, kas ir nepieciešami aizsardzības vajadzībām.
Putina rīkojums attiecas uz okupēto Doneckas un Luhanskas "tautas republiku", kā arī Hersonas un Zaporižjas apgabalu teritoriju. Karastāvoklis stāsies spēkā no ceturtdienas, 20. oktobra.
Krievijā valdošais režīms līdz šim bija atturējies lietot vārdu "karš" attiecībā uz iebrukumu Ukrainā, ko Kremļa propaganda dēvēja par "speciālo militāro operāciju".
Paaugstināta gatavība izsludināta arī Krievijas reģionos, kas robežojas ar Ukrainu. Putins apgalvo, ka Ukrainas specdienesti mēģina iesūtīt Krievijā diversijas grupas, lai radītu "bandītiskās pagrīdes" vienības.
Putina lēmums ir Kremļa reakcija uz pēdējā laika Ukrainas armijas panākumiem frontē.
Krievijas okupācijas spēku kontrolē esošās Hersonas pilsētas vadība trešdien paziņoja par okupācijas varasiestāžu evakuāciju no pilsētas. Tas liecina, ka Ukrainas armija jau drīzumā varētu padzīt okupantus un atbrīvot Hersonu.
Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks pavēstījis, ka okupētajās teritorijās izsludinātais karastāvoklis ir vērtējams kā Krievijas mēģinājums pārgrupēties un legalizēt ukraiņu īpašumu izlaupīšanu.
"Ukrainai tas neko nemaina: mēs turpināsim savas teritorijas atbrīvošanu un deokupāciju," uzsver Podoļaks.
"Martial law" implementation on the occupied territories by RF should be considered only as a pseudo-legalization of looting of Ukrainians’ property by another "regrouping". This does not change anything for Ukraine: we continue the liberation and deoccupation of our territories.
— Михайло Подоляк (@Podolyak_M)
October 19, 2022
Putins arī paziņoja, ka ir nolēmis piešķirt plašākas pilnvaras visu Krievijas reģionu vadītājiem.
"Federācijas subjektu augstākajām amatpersonām ir jāpievērš nepieciešamā uzmanība, lai ieviestu pasākumus, kuru mērķis ir garantēt iedzīvotāju drošību, nodrošināt kritiski svarīgo objektu apsardzi un pretterorisma aizsardzību, nodrošināt sabiedrisko kārtību, veicināt ekonomikas un rūpniecības stabilitāti, kā arī nodrošināt speciālajai militārajai operācijai nepieciešamo produktu izstrādi un ražošanu," teica Putins.
Kremļa saimnieks paziņoja, ka reģionos nepieciešams izveidot "teritoriālās aizsardzības" štābus.
Teritoriālās aizsardzības sistēma sekmīgi darbojas Ukrainā, kur iedzīvotāji brīvprātīgi iesaistās savas zemes aizstāvēšanā pret Krievijas okupantiem. Savukārt no Krievijas kontrolē esošajām okupētajām teritorijām pienāk ziņas, ka vīrieši ar varu tiek iesaukti dienestā un spiesti piedalīties karadarbībā.
Putins arīdzan pavēstīja, ka mobilizētie karavīri mēnesī pelnīs 195 000 rubļu (vairāk nekā 3200 eiro pēc oficiālā kursa), kas ir krietni vairāk par vidējo algu Krievijā.
Krievijā vidējā alga pašlaik ir ap 62 000 rubļu (nedaudz virs 1000 eiro) mēnesī pirms nodokļiem. Tiesa gan, pašlaik nav iespējams noteikt Krievijas rubļa reālo kursu, jo tas tiek uzturēts mākslīgi.
Putins uzsvēra, ka atalgojums karavīriem pienākas arī apmācību laikā, kamēr viņi gatavojas nosūtīšanai uz fronti.
Bēgot no mobilizācijas, simtiem tūkstošu vīriešu jau ir pametuši Krieviju. Putins trešdien paziņoja, ka esot nepieciešams "veikt korekcijas" Krievijas migrācijas politikā.
Krievijā izskanējušas bažas, ka valdošais režīms varētu slēgt robežu un maksimāli ierobežot iespējas izceļot no valsts, līdzīgi kā bija PSRS laikā.
Nedaudz vēlāk Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs gan precizēja, ka pašlaik nav plānots slēgt Krievijas robežu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.
Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.
10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Uzbrukumos nogalināti vismaz 19 cilvēki, vairāk nekā 100 ir ievainoti.
