Eiropas Arodbiedrību institūta pētniece Zane Rasnača uzskata, ka arī konkrētās reformu idejas, ko šis politiskais spēks gatavojas piedāvāt, vēl ir tapšanas stadijā.
“Interesanta grupa. Potenciāli ietekmīga, bet pašreiz nav īsti skaidri viņu konkrētie politikas virzieni un nostādnes. Jā, viņi grib atjaunot Eiropu, bet nav skaidrs, kādā veidā, kādas īsti tās reformas, kas ir nepieciešamas, un kas īsti ir jādara. Viens virziens, kas parādās, ir ilgtspējība un vide, kā arī likuma varas nostiprināšana, tātad šīs pārkāpuma procedūras pret Poliju un Ungāriju. Tās viņiem ir svarīgas, līdzīgi tāpat kā cilvēktiesības," norādīja Rasnača.
Iepriekšējā sasaukumā “Renew Europe” darbojās zem nosaukuma "ALDE", un daudzi tās politiķus joprojām dēvē par liberāldemokrātiem. Nosaukums tika mainīts pēc tam, kad Francijas prezidents Emanuels Makrons nolēma pievienoties šai politiskai saimei. Var droši teikt, ka Makrons un viņa partija ir arī šīs grupas nozīmīgākais virzītājspēks. No kopumā 108 grupas deputātiem Franciju pārstāv 21. No Latvijas “Renew Europe” sastāvā strādā Ivars Ijabs no apvienības “Attīstībai/Par!”. Šobrīd tā ir trešā lielākā grupa Eiropas Parlamentā.
Viena no spilgtākajām Makrona un līdz ar to arī “Renew Europe” grupas idejām ir par Eiropas konferences sasaukšanu. Vēl nav skaidrs kā īsti tā notiks. Tomēr ir paredzēts, ka tās būs plašas konsultācijas ar bloka iedzīvotājiem ar mērķi apkopot svaigas idejas par to, kur Eiropai būtu tālāk jāvirzās un kā iedvest šajā projektā jaunu dzīvību.
Rasnača no Eiropas Arodbiedrību institūta uzskata, ka kopumā tā ir laba iecere. Bet viss būšot atkarīgs no tās izpildījuma. “Tā ir interesanta politiskā doma. Jautājums, protams, cik tā ir reāla. Un jautājums arī, cik šādā konferencē tiks atspoguļotas mazo dalībvalstu intereses, kas, man liekas, ir skaudra problēma jau šobrīd," uzskata Rasnača.
Ir sagaidāms, ka Eiropas konferenci vadīs bijušais liberāldemokrātu līderis Gijs Verhofštads.
Šajā Eiropas Parlamenta sasaukumā liberāldemokrātu ietekme ir pieaugusi ne tikai Francijas prezidenta dēļ. Pirmo reizi vēsturē vairākuma nodrošināšanai vairs nepietiek ar divu lielāko grupu jeb frakciju balsīm. Koalīcijas veidošanai ir nepieciešams trešais spēks. Tādēļ “Renew Europe” pārstāvji ir varējuši iegūt vairākus nozīmīgus amatus. Tostarp Beļģijas premjers Šarls Mišels 1. novembrī Eiropadomes vadītāja amatā nomainīs Donaldu Tusku. Savukārt dānietei Margrētai Vestagerei ir paredzēts kļūt par Eiropas Komisijas vadītājas izpildvietnieci.
Tomēr savstarpējā sadzīvošana jaunajā koalīcijā nebūt nav vienkāršs uzdevums. Jau tagad ir dzirdami pārmetumi, ka atsevišķu Eiropas Tautas partijas deputātu nedraudzīgas uzvedības dēļ nav iespējams garantēt, vai Urzulas fon der Leienas vadītās komisijas apstiprināšanai pietiks balsu. Arī Francijas izvirzītās komisāres kandidātes Silvijas Gulāras noraidīšana nav padarījusi situāciju vienkāršāku.
