Ceļā no Kijivas un Čornoboiļas AES gar ceļa malām arvien redzams nesenās karadarbības pēdas – sadegusi bruņutehnika. Tāpat arī ir sagrauti tilti, kas vietām apgrūtina pārvietošanos.
Čornobiļas AES teritoriju, kas atrodas netālu no Baltkrievijas, Krievijas karaspēks okupēja jau iebrukuma pirmajā dienā – 24.februārī – un tajā pavadīja vairāk nekā mēnesi.
Jaunais cementa sarkofāgs virs 1986. gada kodolkatastrofā cietušā ceturtā reaktora tika uzstādīts pirms dažiem gadiem. Stacijas teritorijā bija izvietota Krievijas bruņutehnika, kuras klātbūtne radīja risku.
“Šajā laukumā sabrauca bruņutehnika, karavīri. Te stāvēja tanks. Vairāki bruņutransportieri,” pastāstīja Čoronobiļas AES tehniskā direktora vietnieks Aleksandrs Skomorohovs.
Personāls, kas atbildīgs par stacijas rādītāju uzraudzību un kontroli, turpināja strādāt – ierastās 12 stundu rotācijas vietā mēnesi no vietas. Radiācijas fons stacijas teritorijā kopumā ir normas robežās. Okupācijas laikā gan bijušas divas epizodes, kad konstatēta normas pārsniegšana – reti gadījumi.
“Viens bija foajē, kur ienācām, tur bija mazliet pārsniegts radiācijas līmenis – laukumā apmēram pēdas izmērā. Notīrījām grīdu, un viss. Otrs bija, kur noparkojāt savas automašīnas, tur asfalts vienā vietā bija bojāts. Un bojājuma vietā arī bija. Tas arī viss,” stāstīja Skomorohovs.
Tagad stacijā novērtē zaudējumu apmēru.
“Kad Krievijas spēki atkāpās, bija tas, ko īsumā var saukt par izzagšanu. Pazuda pārnēsājamais aprīkojums.
Praktiski visās telpās, kurās viņi bija un bija datori, kaut kas ir pazudis.
Atmiņas plates un tamlīdzīgi. Kaut kādi instrumenti. Pārnēsājamās apsildes iekārtas. Tāpat arī telpas, kas bija slēgtas – tas nebija, ka vienkārši atslēgu paņēma. Vienkārši barbariski salauza atslēgu, izlauza durvis. Vienkārši bardaks. Un tagad iet mūsu cilvēki meklēt savu krēslu, galdu, datoru, un daudz ko vairs neatrod"," pastāstīja stacijas pārstāvis.
Joprojām tiek gaidīti sapieri, lai pārbaudītu okupācijas administrācijas telpas, kā arī apkārtni.
Čornobiļas AES kodolavārijas laikā radioaktīvais materiāls nosēdās apkārtnē, arī “Rudajā mežā”. Tajā vietā Krievijas karavīri, kas bija okupējuši teritoriju, bija izrakuši ierakumus. Tā dēvētais “Rudais mežs” tā iesaukts, jo pēc kodolkatastrofas nokalta radiācijas dēļ. Krievijas karavīri ilgstoši saņēma apstarojumu no radioaktīvās augsnes. Iepriekš Ukraina apgalvoja, ka viens no viņiem pēc tam miris slimnīcā Baltkrievijā.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,5 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
