Tikai dažus kilometrus no frontes, kur Krievijas karaspēks no ziemeļiem cenšas virzīties uz priekšu, bet Ukrainas spēki to apturēt, Doneckas apgabala Mikolajivkā vietējie slauka izsistos stiklus un atlūzas – iepriekšējā dienā te trāpīja Krievijas lādiņš. Daudzstāvu mājai nodarīti smagi postījumi, bija cietušie. Mikolajivka atrodas 10 minūšu brauciena attālumā no Slovjanskas, un artilērijas dārdi no šejienes dzirdami ik dienu – pēdējās nedēļās fronte pamazām pietuvojusies.
“Cik daudz nabaga cilvēku cieta,” ar rūgtumu saka Mikolajivkas iedzīvotāja Natālija.
“Tas bija pa dienu. Stāvējām pie pasta. Bija kluss, un tad viss," piebilst kāds Mikolajivkas iedzīvotājs.
Tomēr šeit vēl palikušie prom braukt vismaz pagaidām negrasās.
“Man vecmāmiņa jāaprūpē. Nevaru viņu pamest. Un nav kur braukt, un tam arī nav iemesla. Kāpēc gan man no savas mājas būtu kur jābrauc? Es šeit dzīvoju. Savai mājai, dzīvoklim strādāju ar sviedriem un asarām. Un tagad kur braukt? Pamest? Nē. Ja man lemts iet bojā, tad savā dzīvoklī, savā zemē,” skaidro Mikolajivkas iedzīvotāja Antoņina.
Vakarpusē Mikolajivkā atkal skaļi dzirdama fronte.
Vitālijs ar sievu Svetlanu pie sava nama blakus ieejai uz pagrabu uz paštaisīta pavarda vāra zivju zupu. Gāzes nav. Un Vitālijs saka, ka vārot uz elektriskās plīts zupai nav tas “smeķis” kā uz atklātas uguns. Tādēļ gatavo ārā. Vietējie šeit jau ir pieredzējuši karu 2014. gadā.
“Tādēļ, kad mums atkal viss sākās, mēs jau bijām gatavi. Ja cilvēki rietumu daļā vēl nobijušies, nezina, kā reaģēt, tad mēs tam jau esam mazliet gatavi," atzīst Svetlana.
Vitālijs un Svetlana joprojām nakšņo dzīvoklī, taču gatavojas, ka var nākties pārcelties uz pagrabu. Pēdējā laikā apšaudes arvien biežākās. Bet Vitālijs, kurš Mikoljivkā dzimis un visu mūžu nodzīvojis saka – prom nebrauks, jo viņam sirmi vecāki, viņus nepametīs, un nezina, kur braukt, un bažas par finansēm. Viņi jau sagatavojuši un pagrabā vairākos maisos sakrāmējuši sausu sienu – lai būtu uz kā gulēt.
“Cilvēki sapļāva, sakopa apkaimi. Tagad jau neviens te apkārt neuzkopj. Cilvēki sapļāva sienu, te atnesa. Kāpēc lai siens mētājas pa zemi, ja viņu var uz grīdas salikt – paslēpties, pārnakšņot. Uz betona jau negulēs," skaidro Vitālijs.
Kramatorskā, kas atrodas mazliet tālāk uz dienvidiem, līdz šim kritušas raķetes. Šeit aprīļa sākumā trāpīts pie skolas, to daļēji sagraujot. Toreiz dažas dienas pēc šī trieciena cita raķete trāpīja Kramatorskas dzelzceļa stacijā, nogalinot vairākus desmitus cilvēku. Bet pie šīs skolas palicis liels krāteris.
Šeit raķetes trieciens izveidoja aptuveni 15 metrus platu un gandrīz trīs metrus dziļu krāteri, kas jau daļēji piepildījies ar ūdeni. Skola tika daļēji sagrauta, no šejienes redzams, otrajā stāvā bija sporta zāle, tur ir basketbola grozs.
Jau cietusi arī Slovjanska, kas tiek uzskatīt par nākamo Krievijas karaspēka mērķi. Maijā triecienos cieta vietējās skolas ēka un vairāki daudzstāvu nami. Kaut lielākā daļa cilvēku jau aizbraukuši uz drošākām vietām, arī Slovjanskā cilvēki, kas te vēl palikuši.
“Nepatīkama situācija. Ļoti nepatīkami, sāpīgi un žēl," saka kāda Slovjanskas iedzīvotāja.
Pagājušajā nedēļā Doneckas apgabala vadība paziņoja, ka no Slovjanskas, vairāk nekā 100 tūkstošu cilvēku pilsētas, aizbraukuši aptuveni 80% iedzīvotāju.
Kaut lielākā daļa cilvēku no šiem apvidiem ir aizbraukuši, daudzi tomēr ir palikuši kā šeit Slovjanskā kaut fronte pamazām tuvojas. Uz ziemeļiem no Izjumas puses aiz pakalniem tā atrodas aptuveni pārdesmit kilometru attālumā, tur Svajtihorska. Tāpat pārdesmit kilometri austrumu virzienā kur Limana, ko nesen arī okupēja Krievijas karaspēks.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
