Natālija Jakovenko Latvijas Televīzijai parādīja, kur atradusi patvērumu tagad, – tā ir vairāk nekā 100 gadus veca ukraiņu māja. "Tad, kad kļūst ļoti ļoti bail, tad mēs skrienam, lai slēptos tur apakšā, tādā senā, senā pagrabā.," pastāstīja sieviete.

Šis patvērums šķiet drošāks nekā Kijevā, kur Natālija strādāja rūpnīcas birojā.

"Jūs nevarat iedomāties, cik tas ir šausmīgi, kad tu piecos no rīta gultā pamosties no sprādzieniem!

Tu esi slapjš no aukstiem sviedriem. Un tu saproti, ka tas ir karš! Tu dzen prom no sevis tās domas, centies tās aizdzīt. Bet tas nav iespējams. Tas ir karš – 21. gadsimtā to vienkārši galva neņem pretim. Es nezinu, kā lai to pasaka, kā lai cilvēkiem paskaidro – nedrīkst, nedrīkst karot! Par ko? Es to nesaprotu! Mēs nevienam neesam darījuši pāri! Mēs nevienam neesam uzbrukuši. Tas ir neiespējami... 12 gadus vecu mūsu draudzenes meiteni nespēj atgriezt pie sajēgas, jo viņas acu priekšā uzsprāga automašīna ar viņas ģimeni," stāstīja Natālija.

Natālijai viss ir gatavs X stundai. "Šeit ir ļoti tuvu Vasiļkovai, kur lidlauks. Ir šausmīgi bail, jo virs mums lido iznīcinātāji. Ir neiespējami pateikt, kādas bailes tas rada! Ir tāda rūkoņa, viņi tik strauji tuvojas. Tu ieraugi viņus, kad viņi ir jau virs galvas. Un tu nevari iepriekš nekur noslēpties. Jo tas ir reaktīvais ātrums," stāstīja sieviete.

Viņa uzsvēra, ka bombardēšana apkārtnē notiek katru dienu. Pat tad, kad sprādzienu ir mazāk, nav iespējams atslābināties.

 "Psiholoģiski, lai jūs saprastu: darbojas veļas mašīna, bet man šķiet, ka šauj. Aizveras mašīnas bagāžnieks – bet es nodomāju, ka tā ir bombardēšana.

Es lecu augšā trijos naktī, es velku zeķes. Mums ir atsevišķi saliktas pareizā kārtībā drēbes, lai ļoti ātri saģērbtos. Mums visu laiku ir līdz [dokumenti], pie durvīm stāv mugursoma ar vajadzīgajiem dokumentiem," stāstīja ukrainiete.

Natālija kopā ar citiem ciematā cenšas palīdzēt vietējai teritoriālās aizsardzības vienībai.

"Kas ir ļoti šausmīgi un slikti, ka ir diversanti. Tos ir grūti izķert. Tieši kaimiņienei dārzā tika pamanīti divi diversanti, un tie kaut kur aizbēga. Tagad nezinu, vai ir noķerti. Šeit visi vietējie lauku puiši – viņi visi ir apbruņoti. Tas tiešām ļoti nopietni viss. Ir izveidoti kontrolposteņi, katru mašīnu viņi aptur, tiek raktas tranšejas, lai tanki netiktu. (..) Tas, ko sievietes ciematā dara – mums ir izveidota virtuve, lai puiši var paēst. Mēs braucām pēc produktiem uz veikalu. Paku ar ēdienu viņiem sapirkām," stāstīja sieviete.

Kara laikā palīdz arī dziesmas. Slēpjoties no bombardēšanas, tajā pašā pagrabā Natālija iepazinusies ar vienu no slavenākajām Ukrainas dziedātājām – Ņinu Matvijenko, kas arī patvērusies no kara kopā ar draudzeni.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Krievijas sāktais karš Ukrainā notiek jau vairāk nekā nedēļu, un tiek ziņots, ka Krievija arvien nežēlīgāk bombardē Ukrainas pilsētas.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.