Brauciens ar vilcienu no Helsinku lidostas līdz Somijas galvaspilsētas centram ir ērts un ātrs. Līdz pagājušajai nedēļai arī Somijas virzība pretī dalībai pasaulē spēcīgākajā militārajā aliansē NATO noritēja strauji. Taču tad ceļā iestājās Turcija, kas Somiju un Zviedriju apsūdz kurdu nemiernieku un terorisma atbalstīšanā. Ankara ir pieprasījusi Helsinkiem un Stokholmai izpildīt vairākas prasības, lai varētu sākties Somijas un Zviedrijas uzņemšanas sarunas.
Politoloģe Iro Sarka no Helsinku Universitātes sarunā ar Latvijas Radio saka, ka Turcijas iebildumiem nav nekāda sakara ar Somiju vai Zviedriju, bet Ankara šādi cenšas īstenot citas ārpolitiskās un arī iekšpolitiskās intereses.
"No Turcijas ir izskanējušas apsūdzības, ka Somija un Zviedrija sniedz patvērumu teroristu organizācijām, bet tā nav patiesība. Es domāju, ka aiz šīm prasībām Turcija mēģina īstenot savas drošības un aizsardzības politikas intereses. Piemēram, viņi vēlas atgriezties ASV iznīcinātāju F-35 ražošanas programmā. Viņi arī nav priecīgi, ka amerikāņi atbalsta kurdu bruņotos grupējumus Sīrijā. Manuprāt, šie ir patiesie iemesli Turcijas rīcībai. Nevis, lai nepieļautu Somijas un Zviedrijas iestāšanos NATO, bet lai pievērstu uzmanību jautājumiem, kas ir būtiski Turcijai.
Un es domāju, ka Turcijai arī izdosies kaut ko izspiest no šīs situācijas. Bet diez vai viņi bloķēs Somijas un Zviedrijas uzņemšanu," vērtē Sarka.
Somija kopā ar Zviedriju 18. maijā NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam iesniedza savus pieteikumus dalībai Ziemeļatlantijas aliansē. Vēl gada sākumā kaut kas tāds nebūtu iedomājams, taču Somijas sabiedrības viedoklis dramatiski mainījās pēc 24. februāra, kad Krievija uzsāka pilna apmēra karu Ukrainā. Tāpēc valsts politiskā vadība strauji pieņēma lēmumu pievienoties NATO, stāsta Somijas parlamenta (Eduskuntas) deputāts un kādreizējais ārlietu ministrs Erki Tuomioja.
"Bija vispārēja sajūta, ka drošības situācija Eiropā kopumā ir būtiski mainījusies, tāpēc mums kaut kas ir jādara, lai uzlabotu savu drošību. Un vienīgā iespējamā atbilde bija pieteikšanās dalībai NATO. Valdības ziņojumā par izmaiņām valsts drošības vidē netika pausta konkrēta nostāja, taču tā vienīgā funkcija bija iegūt pēc iespēja lielāku atbalstu dalībai NATO. Un tā bija sekmīga taktika, jo parlaments gandrīz vienbalsīgi atbalstīja iestāšanos aliansē. Daudziem cilvēkiem tas bija smags lēmums, ņemot vērā mūsu vēsturi, tomēr noteicošais faktors bija starptautiskās situācijas nopietnība," norāda Tuomioja.
Krievija, reaģējot uz Somijas lēmumu, ir nākusi klajā ar diametrāli pretējiem paziņojumiem. Kremļa galva Vladimirs Putins sacīja, ka Somijas iestāšanās NATO neradīs draudus Krievijai, bet Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja, ka gar 1300 kilometru garo robežu ar Somiju izvietos 12 bruņoto spēku divīzijas.
Somijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks Čārlijs Saloniuss-Pasternaks šaubās, vai Krievija tuvākajā laikā spēs īstenot savus draudus.
"Jautājums ir, kā viņi varēs izveidot šīs bāzes. Kur viņi ņems karavīrus un aprīkojumu. Pašlaik tie ir tikai paziņojumi, kas izklausās grandiozi, bet mēs nezinām, vai tiem ir segums," Saloniuss-Pasternaks saka intervijā Latvijas Radio. Savukārt Erki Tuomioja prognozē, ka Krievija pēc kara Ukrainā pastiprinās militāro klātbūtni pie robežas ar Somiju.
"Nevajadzētu novērtēt par zemu Krievijas paranoju attiecībā uz Rietumu nodomiem. Tas vēsturiski ir iegravēts viņu DNS, ja tā var teikt.
Lai gan mēs zinām, ka NATO negatavojas uzbrukt Krievijai, tā ir spējīga to izdarīt, ja vēlētos. Tāpēc Krievijā šos tā dēvētos draudus ciniski izmanto, lai veidotu ārējā ienaidnieka tēlu. Ļoti daudzi Krievijas iedzīvotāji, ja ne vairākums, NATO uzlūko kā potenciālo ienaidnieku," norāda politiķis.
Helsinkos bāzētā Eiropas Izcilības centra hibrīdapdraudējuma apkarošanai vadošais eksperts Rasmuss Hindrens apgalvo, ka pēdējās nedēļās Krievija ir vērsusi naidīgas aktivitātes pret Somiju, piemēram, kibertelpā, taču nevienai no tām nav bijusi stratēģiska vai nozīmīga ietekme uz Somijas sabiedrību. Viņš norāda, ka valsts iedzīvotāji ir gatavi stāties pretī dažādiem draudiem.
"Kopumā Somijas sabiedrība ir diezgan labi sagatavota pret ārējiem draudiem, pret hibrīddraudiem. Protams, tas ir saistīts ar mūsu vēsturi, mūsu sabiedrības noturību. Cilvēki ir labi informēti par šiem jautājumiem, sabiedrība ir saliedēta, ir augsta uzticība valsts iestādēm, ir vēlme aizsargāt valsti. Viena no mūsu vājajām vietām ir varasiestāžu atbildības sadalīšana. Var rasties neskaidrība par to, kurš ir atbildīgs par reaģēšanu ārkārtas gadījumos. Valdība mēģina novērst šos riskus, izmainot likumus. Protams, ir iespējami arī militāri draudi, bet pašlaik tie nav ļoti augsti," stāsta Hindrens.
Runājot par Somijas un Krievijas attiecībām nākotnē, Somijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks Saloniuss-Pasternaks norāda, ka Helsinki sagaida labas gribas žestu no Maskavas. "Somija ir skaidri pateikusi, ka mēs turam durvis atvērtas. Kad Kremlī būs jauns režīms un Krievija būs skaidri pateikusi, ka vēlas veidot saprātīgu un uzticamu sadarbību, tad mēs varam runāt. Mūsu premjerministre sacīja, ka uzticība Krievijai ir zaudēta uz vairākām paaudzēm, būs nepieciešamas vairākas desmitgades, lai to atjaunotu. Tāpēc no Krievijas ir atkarīgs tas, kādas būs mūsu attiecības," uzskata Saloniuss-Pasternaks.
Somija jau kopš 1994. gada sadarbojas ar NATO programmu "Parnerattiecības mieram", bet somu karavīri ir piedalījušies alianses vadītajās operācijās un misijās Balkānos, Afganistānā un Irākā. Somija regulāri piedalās NATO mācībās, bet tās sauszemes, gaisa un jūras spēki ir aprīkoti ar NATO dalībvalstīs ražotām ieroču sistēmām. Daudzuprāt, pievienošanās NATO ir loģisks Somijas solis.
Iestāšanās militārajā aliansē sekmēs Somijas drošību, bet tas arī nozīmēs nopietnus pienākumus. Latvijas Radio jautāja politoloģei Iro Sarkai, vai Somijas iedzīvotāji ir gatavi tam, ka tās karaspēkam var nākties doties palīgā citām NATO dalībvalstīm uzbrukuma gadījumā. Viņa atzīst, ka daudzi somi ir satraukti par to.
"Somija vienmēr ir aizsargājusi sevi un tikai sevi. Tāpēc publiskajās debatēs ir izskanējis jautājums, vai obligātā dienesta karavīriem varētu nākties doties karot uz citām valstīm, kas, protams, nenotiks.
Bet, manuprāt, somiem ir vēlme aizsargāt sabiedrotos. Cilvēki saprot, ka pievienošanās NATO nenozīmē tikai kaut ko saņemt, bet arī dot.
Tā ir kolektīvā aizsardzība, par ko būs jāmaksā noteikta cena. Tomēr tikai pēc vairākiem gadiem varēs pa īstam novērtēt, vai mēs to patiešām esam sapratuši. Ja kaut kur Eiropā izcelsies jauns karš, tad mums būs uz turieni jānosūta savi karavīri," saka Sarka.
Jautāts, kā Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO mainīs drošības situāciju Baltijas jūras reģionā, Somijas Ārpolitikas institūta vadošais pētnieks Saloniuss-Pasternaks atbild, ka tas atvieglos iespēju aizsargāt jau esošos sabiedrotos reģionā.
"Zviedrijai un Somijai ir augstas militārās spējas, bet to apvienošana ļautu pārprojektēt Ziemeļvalstu un Baltijas jūras reģiona aizsardzību. Tās būtu dramatiskas izmaiņas tajā, ko šeit var paveikt militārā ziņā. Es nezinu, vai tas nozīmēs milzīgas politiskās izmaiņas, jo mēs esam Eiropas Savienībā, mēs izmantojam eiro, ir daudzas citas sadarbības formas. Taču militāri tās būtu dramatiskas izmaiņas," viņš prāto.
Savukārt Eiropas Izcilības centra hibrīdapdraudējuma apkarošanai ekspertam Rasmusam Hindrenam Latvijas Radio vaicāja, kāds būs Somijas pienesums, pievienojoties NATO. "Mūsu valsts ir pragmatiska un konstruktīva. Mūsu sabiedrības spēks ir tās noturīgumā, demokrātiskajās struktūrās un stabilitātē. Un tad ir specifiskas militāras spējas, piemēram, spēcīga obligātā militārā dienesta sistēma un rezerves spēki, kā arī ļoti labi sagatavoti profesionālie bruņotie spēki, kuru spējas var salāgot ar citu valstu militārajām spējām," uzskaita Hindrens.
Tikmēr bijušais Somijas ārlietu ministrs Tuomioja uzsver, ka viņa valsts ir drošības radītājs, nevis patērētājs.
