Ceļā uz rietumiem
Ceturtdienas rītā LTV filmēšanas komanda atradās Krematorskā un dzirdēja sprādzienus, iespējams, lidostā, arī no kontaktlīnijas puses.
Benzīntankos jau bija sākušas veidoties arvien garākas rindas. “Uzpildām benzīnu, ja nu kas. Pieleju pilnu bāku. Panikas nav. Kāda jēga panikot? Tā ir destruktīva lieta,” sacīja kāds Ukrainas iedzīvotājs.
“Man uz darbu jābrauc. Neko nezinu. Šobrīd panikas nav. Viss normāli. Tad jau tālāk redzēs. Dod Dievs, lai viss būtu labi. Ceram uz labāko. Mēs jau to visu piedzīvojām 2014. gadā,” sacīja Ukrainas iedzīvotājs Vadims.
“Mēs esam no Krematorskas, braucam uz rietumu Ukrainu. Mēs esam no humanitārās palīdzības. Mēs jau bijām gatavi, ka tas notiks. Visu to jau pārdzīvojām 2014. gadā un zinām, ko mēs varam gaidīt un kas mums darāms,” sacīja Ukrainas iedzīvotāja Asja.
Vēl kāds uzrunātais iedzīvotājs bijis pārsteidzoši mierpilns:
Ukrainas iedzīvotājs: Ciemos braucam. Mūs uzaicināja, un tagad dodamies ciemos.
LTV: Jūs tagad nebrauciet prom tā dēļ, kas te notiek?
A, kas te notiek?
Karš sācies!
Es neticu, nekas nav sācies. Nevienu karavīru pa ceļam neesmu redzējis. Es neticu nevienam masu saziņas līdzeklim. Kamēr neesmu pataustījis, tikmēr neticu. Kāds speciāli to visu dara, kāds saceļ ažiotāžu un speciāli grib izmantot Ukrainu.
Savukārt bažīgāks ir četru bērnu tēvs Aleksejs: “Jā, mēs braucam no Doneckas apgabala uz Dnipro. Dzirdējām no rīta šāvienus un sprādzienus. Tas ir iemesls, kāpēc dodamies prom. Sprādzieni bija pamatīgi. Somas jau bija sagatavotas.”
Šādu notikumu pavērsienu gaidīja arī cits Aleksejs: “Jā, gaidījām, ka tas notiks, bet ne tik ātri. Somas jau bija sakārtotas, un bijām gatavi aizbraukt. Situācija, protams, ir nesaprotama nevienam no mums, jo īpaši vienkāršiem iedzīvotājiem. Kāpēc tas notiek? Mēs jau to visu pārdzīvojām 2014. gadā, kamēr atbrīvoja mūsu pilsētu. Sēdējām ar bērniem pagrabā. Šoreiz nolēmām nesēdēt un negaidīt, bet doties prom, jo psiholoģiski grūti sevi kontrolēt. Agri no rīta pamodāmies no dārdoņas. Tā it kā bija tālu, bet, kas zina, cik ātri tā pietuvosies. Sirds sāka dauzīties, adrenalīns. Un tu vairs sevi nekontrolē. Ķermenis visu atceras. Tāpēc dosimies prom. Pagaidām gan nezinām, uz kurieni.”
Centieni izkļūt no Kijevas
Ukrainiete Valērija Gončarova, kurai ir uzturēšanās atļauja Latvijā, mēģināja nokļūt no Kijevas uz Latviju. Kijevā ir milzīgi sastrēgumi, tāpēc izkļūt no pilsētas ir gandrīz neiespējami. Sieviete stāstīja, ka mēģinās nokļūt Latvijā caur Ļvovu. Latvijas vēstniecība nav sazvanāma, viņa norādīja.
“Šobrīd atrodos Kijevā, mēģinu nokļūt līdz Rīgai, bet tiešu autobusu reisu vairs nav, lidmašīnas arī vairs nelido. Tāpēc cenšos atrast biļetes līdz Ļvovai un no turienes kaut kā mēģināt tikt tālāk līdz Latvijai.
Viņa gan pastāstīja, ka Kijevas ielās panika nav manāma. “Pietiekami daudz cilvēku, kuri pastaigājas ar suņiem, brauc savās darīšanās. Ir novērojami arī cilvēki ar lieliem koferiem, kuri, iespējams, dodas ārpus pilsētas. Ja runā par maniem paziņām, daļa kaut kur brauc prom, daļa paliek mājās, jo nav kur braukt. Vienam paziņam ir pagrabs. Ja kas, viņš tur plāno nogaidīt. Kopumā cilvēku noskaņojums ir kareivīgs, jo cilvēki ļoti tic armijai. Viņi palīdz, nodod asinis, ziedo savu naudu. Tāpēc es neteiktu, ka viss ir ļoti slikti,” pastāstīja Valērija.
Galvenā bēgļu plūsma virzās pa autoceļiem no Kijevas rietumu virzienā – uz Polijas un Slovākijas robežām. Viens no izceļotājiem ir arī Latvijas ekonomiskais atašejs Ukrainā Ainārs Mežulis.
Viņš stāstīja, ka sākotnēji visi Latvijas pārstāvji sapulcējās vēstniecībā Kijevā un ap astoņiem izbrauca no tās kolonnā. “Protams, to kolonnu noturēt mēs nevarējām. Vēstnieks ar ministru policijas pavadībā aizbrauca pa priekšu. Mēs sadalījāmies – visas pārējās mašīnas,” stāstīja Mežulis.
Viņš no Kijevas ārā braucis sešas stundas. “Tāda straume nav redzēta! Nevar teikt, ka tas būtu sastrēgums. Tas ir kaut kas vairāk.
Es personīgi no Kijevas braucu ārā sešas stundas.
Tas, ņemot vērā, ka vēstniecība atrodas centra rajonā, nevis otrā pusē Dņeprai, tad būtu vēl trakāk. Cik man zināms, viens no mūsu uzņēmējiem, kuram arī ģimene bija Čerņihivā, viņš vēl joprojām nav izbraucis no Kijevas. Mēs sazvanījāmies, viņš vēl ved savu ģimeni ārā. Man pa maziem ceļiem izdevās veiksmīgāk apbraukt. Tagad esmu praktiski pie Žitomiras, bet šeit arī ir ļoti lieli sastrēgumi uz lielā ceļa. Šeit pie Žitomiras kustība ir 5–10 kilometri stundā,” norādīja Mežulis.
Viņam līdz Polijas robežai atlikuši nepilni 400 kilometri. To, cikos izdosies pāriet robežu, viņš nezina.
Mežulis arī pastāstīja, ka pie degvielas uzpildes stacijām ir ļoti lielas rindas. Viņa mašīnai degviela jau bijusi uzpildīta.
Pēc Mežuļa teiktā, Kijevā uz ielām īpašu paniku neredz. “Protams, cilvēku ir ļoti maz, bet mašīnu straume, kas brauc ārā, ir milzīga. Pa visiem maziem ceļiem cenšas cilvēki apbraukt,” viņš norādīja.
Rindas pie robežšķērsošanas punktiem uz Ukrainas un Polijas robežas
Latvijas Televīzija devusies arī uz Polijas un Ukrainas robežu. Pie vairākiem robežšķerošanas punktiem veidojas rindas, un paredzams, ka tās kļūs tikai garākas. Televīzija parunāja arī ar vairākiem cilvēkiem, kuri ieradās Polijā.
Ukrainas iedzīvotāja Viktorija, kura iebrauca Polijā ar savu ģimeni, stāstīja, ka paliks Polijā pie draugiem, bet cer, ka situācija atrisināsies drīzumā. Viņa uzsvēra, ka paļaujas uz Dievu, lai Ukrainas tauta būtu aizsargāta. Viņa devusies prom arī daļēji bailēs, ka viņas vīru iesauks armijā.
Aleksijs ar ģimeni savukārt no Polijas domā doties uz Kipru pie draugiem. Viņa sieva uzsvēra, ka visu laiku domājusi – pārāk liels satraukums ir lieks. Tagad, kad tas, par ko viņa satraucas, kļuvis par īstenību, viņa sacīja: "Tas ir drausmīgi!"
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Putins 21. februārī paziņoja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.
Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto "tautas republiku" neatkarību izraisīja teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Eiropas Savienība, ASV un citas valstis paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju.
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". "Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst. 6 (plkst. 5 pēc Latvijas laika). Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu, rietumvalstu līderiem brīdinot, ka Krievija tiks saukta pie atbildības.
