Cieņas revolūcijas noslēguma astotajā gadadienā svētdien cilvēki visu dienu plūda uz Maidanu, Kijevas centrālo laukumu, lai noliktu ziedus pie bojā gājušo fotogrāfijām. Šī iela kopš tā laika pārsaukta par Debesu simta varoņu aleju. Kopumā sadursmēs un no snaiperu lodēm gāja bojā vairāk nekā 100 protestētāju. Šī diena pirms astoņiem gadiem bija asiņainākā.
Rīta pusē bija Debesu simta varoņu piemiņas ceremonija ar Ukrainas himnu un pavadošām zalvēm. Sekoja garīdznieku aizlūgumi un ziedu nolikšanu pie piemiņas vietas.
Latvijas Televīzija satika Maidana dalībnieku Volodimiru Holodņuku. Viņa dēls Ustims Holodņuks gāja bojā no snaipera lodes.
“Man ļoti sāp. Saka, ka laiks remdē sāpes. Tā nav taisnība. Sāpes nepazūd un nesadzīst,” sacīja vīrietis.
Klāt ir arī citi, kuri tolaik piedalījās demonstrācijās un pēc tam devās dienēt bruņotajos spēkos.
“Runājot par Debesu simta piemiņu – ir ļoti smagi. Jo pagājuši šie gadi, taču sajūta joprojām, it kā tas būtu noticis vakar. Ja runājam par draudiem no robežas, no Krievijas puses – mēs esam mierīgi. Mēs zinām, ko mums darīt. Kā gatavoties, ir pieredze. Panikas nav nekādas. Ir pat zināms azarts, jo apnicis jau gaidīt. Viņi visu laiku draud, tad varbūt lai kaut ko sāk. Mēs esam gatavi. Lai tik nāk,” sacīja Ukrainas armijas rezervists Serhijs Pankovs.
Līdzās Ukrainas karogiem manāms arī Baltkrievijas vēsturiskais balti sarkanbaltais karogs – protestu kustības izmantotais. Drošības apsvērumu dēļ baltkrieviete Jūlija Grebeņa tagad dzīvo trimdā Kijevā.
“Mēs atceramies, kas notika šeit Ukrainā, par cilvēkiem, kas zaudēja dzīvību, starp viņiem arī baltkrievi. Atnācām godināt arī viņu piemiņu. Un esam šeit, jo bez brīvas Ukrainas nebūs arī brīvas Baltkrievijas,” uzsvēra Grebeņa.
Klāt ir arī bijušais prezidents Petro Porošenko – ievēlēts amatā drīz pēc Maidana. Tagad opozīcijai un viņam izvirzītas apsūdzības par nodevību, ko pats Porošenko noraida kā politiski motivētas. Svētdienas rītā viņš gan atzinīgi novērtēja tagadējā prezidenta Volodimira Zelenska teikto Minhenes konferencē.
“Esmu optimists. Es arī ceru un lūdzu, ka no kara var izvairīties. Esmu pārliecināts, ka karš būs beigas Krievijai un Putinam. Un ja ne prāts, tad vismaz nostrādās pašsaglabāšanās instinkts. Taču mums ir jābūt gataviem aizstāvēt labāko valsti pasaulē – Ukrainu,” sacīja Porošenko.
Viņš arī Latvijas Televīzijai sacīja, ka pateicas Latvijas tautai un valdībai par solidaritāti, kā arī izteicās par aktuālo situāciju: “Man jums nav jāskaidro, kas ir Putins un cik bīstama ir Krievija, cik bīstama mieram un stabilitātei Ukrainā. Mums jābūt vienotiem. Tagad mums nepieciešama vienotība un solidaritāte ar Ukrainu. Un izlēmīga rīcība, sākot no sankcijām un beidzot ar ANO Drošības padomes lēmumu par miera uzturētājiem Ukrainā.
Mums pasaulei jāstāsta patiesība. Un Latvija to zina tikpat labi cik Ukraina.”
Protesti kulmināciju piedzīvoja tieši 2014. gada 18.–20.februārī. Pēc prokremliskā prezidenta Viktora Janukoviča režīma gāšanas Krievija anektēja Krimu, bet sākās karš Ukrainas austrumos, kur daļu teritorijas joprojām kontrolē Maskavas atbalstītie kaujinieki.
