Starptautiskās izmeklēšanas grupas sniegtā detalizētā informācija, kurā redzams, kā “Buk” raķete no 53. Krievijas armijas brigādes tiek nogādāta Ukrainas austrumos, kur ar to notrieca “Malaysia Airlines” pasažieru lidmašīnu, bijusi gana pārliecinoša, lai Rietumu līderi aicinātu Krieviju uzņemties par notikušo pilnu atbildību. Pirmās prasības pret Krieviju izteica Nīderlandes un Austrālijas vadošie politiķi, no kuru valstīm aviokatastrofā bija visvairāk bojāgājušo:
“Šorīt mūsu Ministru kabinets diskutēja par starptautisko izmeklētāju grupas atklājumiem un pieņēma nozīmīgu lēmumu.
Nīderlande uzskata Krieviju par atbildīgu likuma priekšā saistībā ar reisa MH17 notriekšanu.
Lēmums tika pieņemts kopā ar Austrāliju, valsti, kura, tāpat kā mēs, sēro par daudzajiem MH17 upuriem. Ļaujiet man izteikties ļoti skaidri – pateicoties starptautiskās izmeklēšanas grupas izcilajam darbam, tagad ir neapgāžami pierādījumi par tiešu saikni starp “Buk” raķeti, ar ko lidmašīna tika notriekta, un Krievijas armiju. Šodien mēs pieprasām, lai Krievija uzņemtos pilnu atbildību un pilnībā sadarbotos turpmākā kriminālizmeklēšanā, lai nodrošinātu taisnīgumu MH17 upuru vārdā,” paziņoja Nīderlandes ārlietu ministrs Stefs Bloks.
Abas valstis apsvērušas iespēju lietu iesniegt starptautiskajā tiesā vai kādā citā organizācijā.
Arī Eiropas Savienība un NATO izplatījusi paziņojumu, ka gaida no Krievijas pilnu atbildības uzņemšanos. Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons izteicies, ka Krievijai par notikušo ir jāatbild likuma priekšā, lai gan Kremlis uzskata, ka var turpināt rīkoties nesodīts.
Oficiālā Maskava vien turpina apgalvot, ka izmeklēšanas rezultātiem netic, un notikušajā vaino Ukrainu. “Es gribu jums atgādināt Krievijas prezidenta vārdus par šo izmeklēšanu, kas tika veikta Nīderlandē. Izmeklēšanā nebija iesaistīta Krievija, taču bija iesaistīta Ukraina.
Protams, ja Krievijai netiek sniegta iespēja būt pilntiesīgai izmeklēšanas dalībniecei, mēs nezinām, vai varam uzticēties izmeklēšanas rezultātiem.
Tas ir pirmkārt. Otrkārt, gribu jums atgādināt, ka tā bija Ukraina, kur notika militārās darbības, un tā nespēra nepieciešamos soļus, lai slēgtu gaisa telpā civilo aviosatiksmi,” sacīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Līdzīgi Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēris, ka, pēc sazvanīšanās ar Nīderlandes ārlietu ministru, nav izdevies gūt apstiprinājumu neapstrīdamiem pierādījumiem, kuri tieši sasaistītu Maskavu ar notriekto pasažieru lidmašīnu ar reisu MH17.
Savā paziņojumā žurnālistiem Lavrovs arī pauda nostāju, ka notikušo traģēdiju Amsterdama izmanto, lai panāktu savus politiskos mērķus. Krievijas ārlietu ministrs arī vērsa uzmanību uz līdzīgu gadījumu, kurā Krievija tiek vainota par tās bijušā dubultaģenta Sergeja Skripaļa saindēšanu Lielbritānijā. Lavrovs uzskata, ka abās situācijās apsūdzības izteiktas pieņēmumu veidā, taču izmeklēšanām vēl turpinoties.
Ministrs arī piebilda, ka Kremlis joprojām ir gatavs sadarboties un iesaistīties izmeklēšanas procesā.
Tikmēr starptautiskā žurnālistu izmeklēšanas grupa “Bellingcat”, kas atklāja pirmos faktus par “Buk” raķetes izmantošanu, nākusi klajā ar jaunu paziņojumu. Viņi pēc telefonsarunām identificējuši vēl vienu personu, kas liktenīgo notikumu laikā koordinēja notiekošo. Viens no vadošajiem militāristiem, kas Austrumukrainā darbojās ar segvārdu “Orions”, bijis augsta ranga Krievijas Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes virsnieks Oļegs Ivaņņikovs.
KONTEKSTS:
2014.gada 17.jūlija pēcpusdienā bojā gāja visi 298 cilvēki, kas atradās aviokompānijas "Malaysia Airlines" pasažieru lidmašīnā reisā no Amsterdamas uz Kualalumpuru. To notrieca Ukrainas austrumos, kur tobrīd nesen bija uzliesmojusi karadarbība, Kremļa atbalstītajiem separātistiem cenšoties savā kontrolē pārņemt vairāk teritorijas. Divas trešdaļas – 193 upuri – bija nīderlandieši.
Nīderlandes valdība paziņoja, ka visi aizdomās turētie lidmašīnas notriekšanas lietā tiks tiesāti Nīderlandē. Šādu lēmumu kopīgi pieņēmušas izmeklēšanā iesaistītās valstis – Austrālija, Beļģija, Malaizija, Nīderlande un Ukraina.
Starptautiskā izmeklēšanā jau iepriekš tika secināts, ka lidmašīna tika notriekta ar raķeti no iekārtas "Buk", kas Ukrainā ievesta no Krievijas un izšauta no Maskavas atbalstīto kaujinieku kontrolētās teritorijas. Tomēr līdz šīm nav nākts klajā ar paziņojumu, kurš palaida raķeti un ir atbildīgs par lidmašīnas notriekšanu.
Krievija izmeklēšanas secinājumus noraida, tā savulaik ANO Drošības padomē arī bloķēja īpaša tribunāla izveidi un lidmašīnas notriekšanā vaino Kijevu.
