Aleksandra Lukašenko viesošanās Pekinā seko septembrī noslēgtajai abu divpusējai stratēģiskajai partnerībai. Abas autoritārās valstis to dēvē par "visu laikapstākļu" partnerību – tātad tās būšot vienotas arī dažādu ģeopolitisko vētru laikā.

Tikmēr Rietumos šo vizīti analizē plašākā kontekstā. Sadarbība ar Lukašenko, kurš pavēra ceļu Krievijas neveiksmīgajam uzbrukumam uz Kijivu no savas teritorijas, ir vēl viens apliecinājums Ķīnas vēlmei spēlēt aktīvāku lomu šajā karā.

Līdz šim Ķīna pasludinājusi neitralitāti, taču vienlaikus asi kritizējusi pret Krieviju vērstās sankcijas un rietumvalstu iesaistīšanos Ukrainas apbruņošanā.

Taču kara pirmajā gadadienā tā arī nākusi klajā ar savu dokumentu, kurā izklāstīts Pekinas redzējums par iespējamo miera procesu. "Dokuments ietver 12 punktus, to skaitā visu valstu suverenitātes respektēšanu, atteikšanos no Aukstā kara mentalitātes, pamieru, sarunu sākšanu, humānās krīzes risināšanu, civiliedzīvotāju un karagūstekņu aizsardzību, atomelektrostaciju aizsargāšanu, stratēģisko risku samazināšanu, pārtikas transportēšanu, vienpusējo sankciju pārtraukšanu, industrijas un piegāžu ķēžu stabilizēšanu un pēckara rekonstrukcijas atbalstīšanu," informēja Ķīnas ārlietu ministrijas runasvīrs Vans Veņbiņs.

Ukraina piedāvājumu vērtē atturīgi, ņemot vērā gan Ķīnas atteikšanos pagājušās nedēļas G20 samitā nosodīt Krievijas iebrukumu, gan arī regulārās sarunas augstākajā līmenī ar Maskavu un Minsku, bet ne ar Kijivu.  

Tiesa, stingrajā Ķīnas premjerministra rokasspiedienā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam daudzi saskatījuši simbolisku atgādinājumu par Ķīnas milzīgo ietekmi, kas tikai pieaugusi attiecībās ar Maskavu, liekot tai pārorientēt savu tirgu uz austrumiem rietumvalstu sankciju dēļ.

Katrā ziņā arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sauc Ķīnas prezidentu par gaidītu viesi:  "Es plānoju tikties ar Sji Dziņpinu. Domāju, ka tas sniegs labumu abām mūsu valstīm un pasaules drošībai. Mums ir liels tirdzniecības apgrozījums un daudz jautājumu, ko pārrunāt – ne tikai par karu, bet arī tāpēc, ka esam valstis, kuras uztrauc mūsu ekonomisko saišu saglabāšana."

Tomēr Ķīnai agri vai vēlu būs jāizšķiras, kuru pusi atbalstīt, – šādu brīdinājumu izteica ASV amatpersonas. Pārējā pasaule lūkojoties ļoti aizdomīgi uz Pekinas un Maskavas sadarbību, un brīdinājums ir ļoti skaidrs – turpmāka tuvināšanās un pat iespējama militāras palīdzības piegādāšana Maskavai, līdzīgi kā to darījusi Irāna, Pekinai draudētu ar neatgriezeniskām ekonomiskām sekām.

"Ķīna nevar sēdēt uz diviem krēsliem, kad runa ir par Krievijas agresiju Ukrainā.

Tā nevar nākt klajā ar miera piedāvājumiem, no vienas puses, bet, no otras puses, uzkurināt to ugunsgrēku, kuru Krievija ir uzsākusi. Tāpēc es ceru, ka Ķīna ļoti nopietni uztvers to, ko sakām mēs un ko saka daudzas citas pasaules valstis, un atturēsies no spriešanas par materiālas palīdzības sniegšanu Krievijas karadarbības centieniem," sacīja ASV Valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

Ķīna uz to reaģējusi asi, norādot, ka neviens nenoteikšot, kādas būs tās attiecības ar Krieviju. Tomēr, kā uzskata eksperti, visticamāk, brīdinājums ir atradis dzirdīgas ausis, pat ja Ķīnas mērķi atšķiras no rietumvalstu mērķim, raugoties uz kara iznākumu.

"Ķīnas lēmums spēlēt aktīvāku lomu šajā karā ir ļoti svarīgs. Līdz šim Ķīna ir pildījusi sankciju režīmu un palikusi relatīvi neitrāla, lai gan retoriski atbalstījusi Krieviju.

Šķiet, ka Ķīna tiešām vēlas, lai karš izbeigtos, taču tajā pašā laikā nevēlas redzēt lielu Rietumu uzvaru.

Līdz ar to Ķīna ir ieinteresēta, lai, karam izbeidzoties, Vladimirs Putins paliktu pie varas. Tāpēc man šķiet, ka mums ir jānogaida un jāredz, kā Ķīna centīsies sasniegt šos mērķus. Iespējams, Ķīna raugās plašāk uz savu savstarpējo ekonomisko atkarību ar Rietumiem un ņem vērā sankciju un citu nosodošu  rīcību potenciālu, ja tā izšķirtos sūtīt letālu palīdzību Krievijai," norādīja Medisonas universitātes profesore Jošiko Harara.