Pašpasludinātās "Luhanskas tautas republika" un "Doneckas tautas republika" otrdien paziņoja, ka 23.--27.septembrī rīkos referendumu par reģionu iekļaušanu Krievijas sastāvā. Par šāda referenduma rīkošanu 23.–27.septembrī paziņoja arī Krievijas spēku okupētās Hersonas apgabala daļas okupācijas administrācija un okupētās Zaporižjas apgabala daļas okupācijas vara.
Putina runa
Otrdien, 20. septembrī, vakarpusē daudzi sekoja līdzi Krievijā notiekošajam un gaidīja Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzrunu. Krievijas televīzijas "Pirmais kanāls" un Krievijas valdības finansētais televīzijas tīkls "RT" bija ziņojuši, ka Putins otrdienas vakarā nāks klajā ar paziņojumu par tā sauktajiem referendumiem okupētajās Ukrainas teritorijās. Krievijas mediji bija ziņojuši, ka pēc Putina paziņojuma otrdienas vakarā gaidāma arī Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu uzruna, tomēr Kremlis to oficiāli neapstiprināja. Taču pēc divām stundām mediji dzēsa ziņu par Putina uzrunu. Iemesli nav zināmi. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs neesot bijis pieejams sakariem. Krievijas televīzijas propagandisti Vladimirs Solovjovs un Margarita Simonjana bija plānojuši otrdienas vakarā izteikties sakarā ar gaidāmo Putina paziņojumu, tomēr atlika to uz rītu.
Vairāki avoti vēsta, ka Putina runa tiks pārraidīta šorīt, un tas varētu notikt laikā no plkst.9 līdz plkst.10 no rīta, kad būs modušies Krievijas Tālie Austrumi.
Tiek pieļauts, ka Putins savā uzrunā gatavojas izsludināt daļēju vai pilnu mobilizāciju Krievijā. Iepriekš arī izskanējis, ka Ukrainas spēku uzbrukumi šīm teritorijām pēc to pievienošanas Krievijai no Kremļa puses būtu uzskatāmi par tiešu uzbrukumu Krievijai, kas arī varētu tikt izmantots kā mobilizācijas iemesls vai iegansts kara pieteikumam.
Rietumi nosoda
Pēc ziņām par tā saukto referendumu rīkošanu Rietumi steidza šādu soli nosodīt.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēra, ka referendumu rīkošana būtu klajš starptautisko tiesību pārkāpums un tā ir kara tālāka eskalācija.
Arī Baltais nams paziņojis, ka ASV nekad neatzīs Krievijas soļus Ukrainas teritorijas aneksijai. Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, kas vakar vakarā esot pieprasījis telefonzvanu ar Putinu, bet ticis atraidīts, nodēvējis Krievijas plānotos "referendumus" par parodiju.
Kijiva šādu "referendumu" rīkošanu nodēvējusi par naivu šantāžu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā ikvakara uzrunā norādījis, ka Ukrainas pozīcijas nemainīs "troksnis" vai kaut kādi paziņojumi no Krievijas. Viņš aicināja saglabāt vienotību, aizstāvēt Ukrainu, atbrīvot valsti un neizrādīt vājumu. Zelenskis pateicās visiem Ukrainas draugiem un partneriem par otrdien pausto masveidīgo principiālo un stingro nosodījumu Krievijas mēģinājumiem sarīkot kārtējos pseidoreferendumus.
Zelenskis: Iniciatīva ir Ukrainai
Ukrainas bruņotie spēki otrdien valsts dienvidos iznīcinājuši 213 krievu okupantus un vairāk nekā 40 Krievijas militārās tehnikas vienības. Operatīvā pavēlniecība "Dienvidi" arī apstiprināja, ka ir sašauta viena munīcijas noliktava. Vakar arī tika ziņots, ka krievu iebrucēji cieš ievērojamus zaudējumus Bahmutas un Avdijivkas virzienā Doneckas apgabalā.
Kā norādījis Zelenskis, situācija kauju priekšējā līnijā skaidri norāda, ka iniciatīva ir Ukrainai. Aizstāvji ir ļoti uzmanīgi un ļoti drosmīgi risina uzdevumus, kas viņiem tiek izvirzīti.
Krievija uz Ukrainu nolēmusi nosūtīt Sīrijā izvietotās armijas vienības. Par to paziņojis Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs. Pieņemts lēmums par 217. izpletņlēcēju pulka vienību izvešanu no Sīrijas un tālāku sagatavošanu pārvietošanai uz Ukrainu. Ģenerālštābs arī norādījis, ka medicīnas iestādes okupētajā Doneckas apgabala pilsētā Horļivkā ir ļoti noslogotas, jo tiek ievesti smagi ievainoti Krievijas karavīri. Turklāt no Hersonas apgabala uz īslaicīgi okupēto Doneckas apgabala teritoriju devušās divas lielas kravas automašīnas ar 1. armijas korpusa karavīru līķiem. Līķu skaits vēl nav precizēts.
Lielbritānijas premjere Liza Trasa izteikusies, ka Lielbritānijas militārā palīdzība Ukrainai 2023. gadā sasniegs vai pārsniegs šogad sniegtās palīdzības apjomu. Lielbritānija šobrīd ir otra lielākā militārā donore Ukrainai, jo tā ir apņēmusies 2022. gadā sniegt palīdzību 2,3 miljardu mārciņu apmērā.
ANO Ģenerālā asambleja Ņujorkā
Tikmēr Ņujorkā trešdien, 21. septembrī, darbu turpinās ANO Ģenerālā asambleja, kurā galvenā uzmanība pievērsta Ukrainai. Gaidāmas vairāku valstu līderu uzrunas. Ar runu uzstāsies Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, kā arī gaidāma Ukrainas prezidenta un ASV prezidenta uzruna. Ar runu uzstāsies arī Irānas prezidents Ebrahims Raisi, kurš lidoja uz Ņujorku, neskatoties uz protestiem savā valstī pēc jaunas sievietes nāves pēc tam, kad viņu arestēja "tikumības policija".
Vācijas kanclers Olafs Šolcs savā uzrunā ANO sacīja, ka pasaule pēc cerību gadiem pēc Aukstā kara beigām un viņa paša nācijas atkalapvienošanās "saskaras ar jaunu sadrumstalotību". Šolcs uzsvēra, ka Putins "atteiksies no sava kara un imperiālistiskajām ambīcijām tikai tad, ja sapratīs, ka nevar uzvarēt".
Francijas prezidents Emanuels Makrons Ģenerālajā asamblejā paziņoja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir atgriešanās imperiālisma un koloniju laikmetā.
Pēc Makrona teiktā, Francija no tā atsakās un neatlaidīgi strādās miera labā.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Septembra sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.
